ĪSUMĀ:
- Nīderlandes MH17 katastrofas izmeklētāji publicē telefonsarunas.
- Tās liecinot par krievu amatpersonu saistību ar separātistiem Ukrainā.
- Separātistus tur aizdomās par Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanu 2014. gadā.
- Izmeklētāji: Kaujiniekiem bijuši ciešāki kontakti ar Maskavu, nekā uzskatīts iepriekš.
- Maskava izteica šaubas par izmeklētāju publicēto telefonsarunu īstumu.
Nīderlandes vadītā Starptautiskā izmeklētāju komanda ceturtdien publicēja telefonsarunas un to atšifrējumus, norādot, ka tajās augstu stāvošas Krievijas amatpersonas sarunājas ar prokremlisko separātistu līderiem no pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” Ukrainas austrumos.
Viņus tur aizdomās par Malaizijas aviosabiedrības reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu Austrumukrainā 2014. gada vasarā, nogalinot visus 298 cilvēkus, kas atradās lidmašīnā.
Izmeklētāji ceturtdien paziņoja, ka prokrieviskajiem kaujiniekiem bijuši ciešāki kontakti ar Maskavu, nekā uzskatīts iepriekš.
Izmeklētāju rīcībā nonākušajās telefonsarunās tā brīža separātistu līderi 2014. gada vasarā Igors Girkins, pazīstams arī kā Sterlkovs, un Aleksandrs Borodojs esot dzirdami sarunājamies ar Krievijas valdības kontaktpersonām.
Starp tām Krievijas anektētās Krimas Maskavas ieceltais pussalas līderis Sergejs Aksjonovs, kā arī Vladislavs Surkovs – augstu stāvošs Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks.
Girkins, Krievijas pilsonis, ir viens no četriem, kurus izmeklētāji tur aizdomās par saistību ar pasažieru lidmašīnas notriekšanu.
Izmeklētāju publicētajos materiālos paradās arī Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vārds. Vienā no telefonsarunām pieminēts, ka kaujinieki ierodas ar „pilnvarām no Šoigu”.
Transkriptos arī redzams, ka Girkins pieprasa Krievijas militāro atbalstu un Aksjonovs apstiprina, ka pie tā tiek strādāts.
Starptautiskā izmeklētāju komanda ceturtdien teica, ka šīs telefonsarunas rada jaunus jautājumus par Maskavas saistību ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu.
Nīderlandes izmeklētāju komandas vadītājs Andijs Krāgs paziņojumā teica, ka „Krievijas ietekme uz „Doņeckas tautas republiku” bija kas vairāk nekā tikai militārais atbalsts”, un „izskatās, ka Krievijas amatpersonu un „Doņeckas tautas republikas” līderu saites bijušas daudz ciešākas”.
Starptautiskā izmeklētāju komanda aicina pieteikties ikvienu, kuram par to ir jebkāda informācija. Tostarp izmeklētāji vēlas noskaidrot, vai Putina padomniekam Surkovam un Krievijas aizsardzības ministram Šogiu bija kāda „loma militāro operāciju plānošanā un izpildē Ukrainas austrumos 2014. gada vasarā”, kad tika notriekta lidmašīna.
Maskava ceturtdien savukārt izteica šaubas par izmeklētāju publicēto telefonsarunu īstumu. Krievijas Ārlietu ministrija teica, ka to autentiskums nav apstiprināts.
Publicētos telefonsarunu ierakstus izmeklētājiem piegādāja Ukrainas drošības dienests. Tajos arī dzirdams kā tiek apspriesta drošāku komunikāciju līniju un īpašu sakaru lietošana starp galvenajiem komandieriem un Krievijas drošības dienestu, kurus nav iespējams noklausīties. Nākamais pavērsiens izmeklēšanā, visticamāk, gaidāms nākamgad aprīlī, kad jāsākas apsūdzēto tiesas prāvai. Gaidāms, ka aizmuguriski tiks tiesāts bijušais Doņeckas separātistu spēku vadītājs un citi apsūdzētie.
KONTEKSTS:
Malaizijas pasažieru lidmašīna ''Boeing'' 2014. gada 17. jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kad to notrieca Ukrainas austrumos virs Maskavas atbalstīto separātistu kaujinieku kontrolētas teritorijas. Bojā gāja visi lidmašīnā esoši, lielākā daļa – nīderlandieši.
Starptautiskā izmeklētāju komanda secinājusi, ka konkrētā raķete BUK Ukrainas austrumos nokļuva no Krievijas militārās bāzes Kurskā, kas atrodas netālu no robežas.
Izmeklētāji identificējuši četrus aizdomās turētos. Tie ir Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs, kā arī Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Paredzēts, ka tiesas prāva Nīderlandē sāksies nākamgad martā bez viņu klātbūtnes.
