Dzirdam arvien vairāk un skaļākus paziņojumus, ka Rietumvalstis, piemēram, ASV un Lielbritānija palielina finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara šonedēļ paziņoja, ka Ukraina patlaban saņēmusi vien 10% no Rietumvalstīm lūgtā bruņojuma. 

"Pēdējā laikā no Ukrainas patiešām ir dzirdēta diezgan liela neapmierinātība saistībā ar tempiem, kādos notiek ieroču piegāde. Diezgan daudz uzmanības ir bijis pievērsts tam, ka Vācija nepiegādā to, ko ir apsolījusi termiņos, kādi ir bijuši solīti. Bet vienlaikus ir jāsaprot arī tas, ka piegādāt lielus daudzumus ieroču – šobrīd notiek Ukrainas armijas pilnīga pārapbruņošana ar ieročiem, kas atbilst NATO standartiem – tas nav dienu, nedēļu, varbūt pat mēnešu darbs," skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. 

Līdz šim apjomīgāko atbalstu Ukrainai sniegušas ASV – teju 43 miljardu eiro vērtībā, no tā nedaudz mazāk nekā pusi veltot tieši militārā atbalsta sniegšanai. Jāņem vērā, ka dati par valstu sniegto finansējumu Ukrainas atbalstam nav precīzi – operacionālās drošības apsvērumu dēļ informācija par NATO dalībvalstu sniegto militāro atbalstu Ukrainai tiek publicēta ļoti ierobežotā apjomā vai netiek publicēta vispār.

Lai gan Baltijas valstis un Polija Ukrainai sniegušas ievērojami mazāku finansiālu atbalstu nekā ASV, to proporcionālais ieguldījums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu mērāms krietni augstāk. Šajā ziņā Latvija, Ukrainas atbalstam veltot  0,73 procentus no IKP, ierindojas otrajā vietā uzreiz pēc Igaunijas.

Tomēr atšķirība starp solītajiem un faktiski piegādātajiem ieročiem var būt ļoti liela. ASV un Vācija ir solījušas ievērojami vairāk, nekā tās ir piegādājušas. Vienlaikus ASV jau ir piegādājušas aptuveni desmit reizes vairāk ieročus nekā Vācija.

"Es domāju, ka šīs vasaras laikā Ukraina saņems lielāko daļu no tā, kas ir bijis apsolīts. Bet, protams, tehnika lūzt, tehnika karā tiek arī sašauta, tā kā ir jārēķinās, ka Ukraina vienmēr gribēs vairāk, nekā Rietumvalstis ir spējīgas tik īsos termiņos sagādāt. Tas, ka Ukraina ir saņēmusi ļoti lielu palīdzību jau līdz šim, tas savā ziņā ir uzskatāms par tādu kā loģistikas brīnumu," norāda Toms Rostoks. 

Latvija ir sniegusi Ukrainai visu nepieciešamo palīdzību, ko tā spēj nodrošināt un ko Ukraina lūgusi, Latvijas Televīzijai apstiprināja Ukrainas vēstniecība Latvijā. Līdz šim Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.