Viņš stāstīja, ka pašreizējā neaktīvā fāze drīz beigsies, jo ir skaidrs – Krievijas spēki mēģina pārkārtoties un tikt galā ar apgādes problēmām. Iespējams, degviela tiek meklēta Ukrainā, iespējams, tai būs jāceļo no Krievijas vai Baltkrievijas. Pēc tam Krievija varētu atkal uzbrukt Kijivai. Eksperts gan neuzskata, ka šāds uzbrukums būs ātrs.

Viņš norādīja, ka "pat Krievijai būtu pašnāvnieciski mēģināt ieņemt pilsētu pašreizējos apstākļos",

kad ar bombardēšanu nav sasniegts mērķis, ka cilvēki no pilsētas aizmuks.

Pudāns lēsa, ka Krievija joprojām turpinās noturēt un paplašināt kontrolēto teritoriju Doneckas un Luhanskas apgabalā, kā arī "turpinās ieņemt vai pašlaik tikai aplenkt galvenās pilsētas Harkivu un Kijivu". Krievijai gan būšot tāda pati problēma ar apgādi arī turpmāk, ja tā virzīsies uz citiem reģioniem.

Eksperts norādīja, ka Krievijas spēkiem noteikti zūd arī morālais spēks, jo viņi balstījās uz to, ka tehnika viņus  sargās, bet redzams, ka tehnika bojājas. Defekti tai varētu rasties arī no tā, ka to kādu laiku nelieto.

Pudāns gan norādīja, ka arī Ukrainā izplatīt saņemtos palīdzības resursus konkrētām vienībām ir sarežģīti.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.