Tikmēr ar kārtējiem pretrunīgajiem izteikumiem izcēlies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, izpelnoties arī Izraēlas nosodījumu, bet Turcijas prezidents atkārtojis gatavību darboties kā starpnieks Ukrainas un Krievijas sarunās.
Krievijas spēki varētu nonākt "katlā"
Laikā, kad Ukrainā lielākā uzmanība ir pievērsta iesprostoto civiliedzīvotāju evakuācijai no aplenktā uzņēmuma “Azovstaļ” un Krievijas spēku nopostītās Mariupoles pilsētas, karadarbība ar dažādu intensitāti turpinās gandrīz visas frontes līnijas garumā.
Pašlaik visaktīvākā karadarbība notiek tieši Ukrainas austrumu reģionos, Krievijas spēkiem cenšoties iegūt kontroli pār visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.
Ukrainas drošības spēki ziņo, ka tiem ir izdevies atgūt vairākas apdzīvotās vietas Harkivas tuvumā, taču Krievijas spēki joprojām cenšas noturēt tādu kā uzbrukuma arku, kas stiepjas no Izjumas līdz pat Doneckai. Kā uzskata izdevuma “Defence Express” eksperts Sergejs Zgurecs, cenšoties izveidot aplenkumu, tajā var nonākt paši uzbrucēji.
“Man ir tāda sajūta, ka Ukrainas bruņotie spēki Izjumas tuvumā var iedzīt Krievijas spēkus tā sauktajā “katlā”.
Lai arī paši uzbrucēji cenšas mūs apiet no aizmugures, mums tur ir sagatavotas teritoriālās aizsardzības vienību rezerves, kas pretiniekus pašus varētu iedzīt katlā. Skatīsimies, vai tas izdosies, taču ir pamats šādām prognozēm.”
Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs prognozē, ka Krievija pašlaik arvien aktīvāk izjūt kvalificēta un reāli karot spējīga personāla trūkumu. Tieši tāpēc steidzamības kārtā tiekot mobilizēti zemāko sociālo slāņu pārstāvji. Pēc viņa vārdiem Krievijas vadība, tā vien liekas, noskaņojusies turpmākajos uzbrukumos balstīties tieši uz masveida uzbrukumiem, īpaši cilvēkus nežēlojot.
Lavrovs aizvainojis ebrejus
Arī britu izlūkdienesti aprēķinājuši, ka Krievijas spēku pusē pašlaik kaujas spējas ir zaudējusi aptuveni ceturtā daļa no Ukrainas karā iesaistītajām kaujas grupām. Īpaši cietušas ir gaisa desanta elitārās vienības, kuru atjaunošanai var būt nepieciešami pat gadu desmiti.
Jaunākie aprēķini arī liecina, ka no 1300 kaujas lidmašīnām Krievija Ukrainā ir zaudējusi ap 200 lidaparātiem. Zgurecs norāda – jā, šis skaitlis ir liels, taču arī pašiem ukraiņiem daudz aktīvāk jāsāk domāt, ar ko Ukrainas bruņotie spēki lidos turpmākās karadarbības laikā.
Tikmēr jauna nedēļa sākusies arī ar aktivitātēm diplomātiskajā laukā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka neiztur kritiku ukraiņu arguments par to, ka Ukrainā pie varas nevar būt nacisti, jo valsts prezidents ir ebrejs.
Lavrovs izteicies, ka arī Hitleram esot bijušas ebreju asinis, bet paši kaismīgākie ebreju nīdēji paši ir bijuši ebreji.
Pēc šiem izteikumiem Izraēla izsaukusi uz konsultācijām Krievijas vēstnieku, bet Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids pieprasījis Lavrova atvainošanos.
Zelenskis kritizē Turciju par Krievijas tūristu uzņemšanu
Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans paziņojis, ka kopā ar Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru un vēl vairāku valstu līderiem ir gatavs doties uz Maskavu, lai palīdzētu noregulēt situāciju Ukrainā.
Erdogans jau vairākkārt izteicies par savu gatavību būt par starpnieku sarunās starp Maskavu un Kijivu. Taču tagad Erdogans izpelnījies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kritiku, kurš kritizējis Turcijas līderi par jauniem tūrisma maršrutiem, kas izstrādāti tieši Krievijas pilsoņiem.
“No vienas puses, Turcija iestājas kā starpnieks un atbalsta Ukrainu, un tas ir ļoti svarīgi.
No otras puses, mēs redzam, ka paralēli tiek gatavoti vairāki tūrisma piedāvājumi īpaši Krievijas tūristiem. Lai arī mums ir draudzīgas attiecības, man kā prezidentam ir jāsaka, ka tā nedrīkst.
Tie ir dubultie standarti, un tas nav taisnīgi. Tāpēc arī es gribu pievērst Turcijas uzmanību šiem procesiem, jo ir svarīgi izlemt – tu esi par patiesību vai pret to?”
Sagaidāms, ka jau šajā nedēļā Rumāniju un Slovākiju apmeklēs ASV pirmā lēdija Džila Baidena. Viņa gatavojas tikties ar ukraiņu bēgļiem, kā arī pavadīt ar viņiem Mātes dienu. Mediji arī norāda, ka paša Džo Baidena vizīte Ukrainā ir vairs tikai laika jautājums.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
