Zelenskis karu pret Krieviju salīdzināja ar Dāvida un Goliāta cīņu un norādīja, ka Rietumiem ir jārīkojas ātrāk, atbalstot Ukrainu un ierobežojot Krieviju, jo Kremlis nesnauž, turpina uzbrukt un pielāgojas sankcijām.
"Goliātam nav izredžu. Bet diemžēl viņam ir potenciāls. Diemžēl viņš cenšas nopirkt papildu laiku savai agresijai, tirgojoties ar pasauli. Diemžēl viņš joprojām var iznīcināt daudzas dzīvības. Daudzas. Tāpēc mums ir jāsteidzas. Mums vajag ātrumu," uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas uzvarai nav alternatīvas un ukraiņu mērķis ir atbrīvot no okupantiem katru pilsētu un katru ciemu.
Minhenes Drošības konference šoreiz notiek laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, un tieši pēc nedēļas apritēs gads, kopš Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Tādēļ saprotams, ka galvenā uzmanība ir pievērsta tieši šim jautājumam.
Cīņa, kas satrauc visu pasauli
Konferences dalībnieki meklē atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Tiks meklētas atbildes arī uz jautājumu, kā saukt Krieviju pie atbildības par to, ko tā pastrādā Ukrainā, un arī uz to, kādas sekas šis karš atstājis uz globālo ekonomiku.
"2022. gada 20. februārī Minhenes drošības konference noslēdzās un mums bija cerība, ka Vladimirs Putins būs iespaidots no konferencē demonstrētās starptautiskās sabiedrības vienotības. Mēs visi zinām, kas notika.
Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropā viena valsts liedza tiesības uz eksistenci citai valstij un uzsāka visaptverošu karu," savā runā norādīja Minhenes Drošības konferences direktors Kristofs Heisgens.
"Ukrainā mēs redzam cīņu nevis starp Rietumiem un Austrumiem, nevis starp NATO un Krieviju vai starp Eiropas Savienību un Krieviju, bet cīņu starp likuma varu un spēka varu. Šī ir cīņa, kas satrauc visu pasauli."
Levits: Nav jēgas uzklausīt Krieviju
Krievija šogad konferencē nav pārstāvēta, un tas noticis pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā. Maskavai ir liegta dalība, un konferences direktors Heisgens paziņoja, ka šis forums nedrīkst būt platforma Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa valdībai propagandas izplatīšanai.
Valsts prezidents Egils Levits, kurš arī atrodas Minhenē, intervijā Latvijas Radio pauda, ka Krievijas nepielaišana konferencē ir absolūti pareizs lēmums.
"Pilnīgi pareizs lēmums, jo tas, ko Krievija saka, ir tik absurdi… Viņi mēģinās, protams, attaisnot savu agresiju pret Ukrainu.
Un tas ir kaut kas tāds, par ko vispār būtu jāpasmejas, ja tas nebūtu traģiski. Tur nekādas argumentācijas nav, tādēļ arī nav nekādas jēgas šeit tērēt laiku, uzklausot krievus."
"Ja no Krievijas nāktu signāli, ka būtu kaut kādi jēdzīgi vēstījumi par to, kā Krievija vēlas izvākties no Ukrainas un atgriezties savā teritorijā un savās starptautiski atzītajās robežās, tad protams par to var runāt.
Bet patlaban tāda signāla nav un tāpēc es domāju, ka konferences vadības lēmums neuzaicināt Krieviju ir pareizs," secina Levits.
"Ir, protams, iespējams miers, ja Krievija izvācas vai tiek atspiesta savās robežās, bet režīmam paliek agresīva ideoloģija. Tādā gadījumā mums ir jābūt tik lielam militāro spēju pārsvaram, ka Krievija nemaz neuzdrošinās uzbrukt," spriež Levits.
Francijas prezidents Emanuels Makrons atzina – viņš netic, ka Krievija varētu atteikties no imperiālistiskajām tieksmēm. Makrons arī netic, ka Krievija var piedzīvot režīma maiņu, lai gan citi ir teikuši, ka bez režīma maiņas Krievijā nebūs ilgstoša miera. Bet nav skaidrs, kāda režīma maiņa varētu būt, jo, kā minēja Makrons – pasaulei ar režīma maiņu biežāk bijusi slikta, nevis laba pieredze.
Minhenes konferencē piedalās arī trimdā dzīvojošais Putina režīma pretinieks Mihails Hodorkovskis, kurš uz Latvijas Televīzijas jautājumu, kas Krievijā varētu nākt pie varas pēc Putina, atbildēja: "No likuma viedokļa viņa vietā stāsies [premjers] Mišustins un ir liela iespējamība, ka tā arī notiks. Cits jautājums – cik ilgi Putina vietā atnākušais spēs noturēt varu Putina komandā, ko viņš visu laiku ir kūdījis vienu pret otru, lai būtu arbitrs un noturētu varu. Šaubos, vai kāds viņu te efektīvi varēs aizvietot. Mēs centīsimies tādam pēcnācējam patraucēt."
Rietumi izmantos iespēju runāt ar Ķīnu
Minhenē ieradušies arī Latvijas ārlietu un aizsardzības ministri. Konferencē piedalās arī Francijas un Polijas prezidenti, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, ASV viceprezidente un valsts sekretārs, Eiropas Komisijas pārstāvji un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Valstu pārstāvjiem konferences laikā gaidāmas arī daudzas tikšanās dažādas privātos formātos, nost no žurnālistu acīm un ausīm. Piemēram, tiek pieļauts, ka laikā, kad saasinājušās Pekinas un Vašingtonas attiecības, varētu tikties ASV un Ķīnas pārstāvji.
Minhenē būs arī viens no augstākajiem Ķīnas diplomātiem Vans Ji, un kopš pandēmijas sākuma šī būs pirmā reize, kad konferencē piedalās augsta Ķīnas amatpersona. Ķīnai būs pievērsta otra lielākā uzmanība – gan saistībā ar balona notriekšanu ASV, gan saistībā ar tās pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā un draudiem Taivānai.
