Iepriekš nebija noteikta plāna ieroču atvilkšanai no frontes līnijas un tā bija šaurāka – 30 kilometri. Jaunā vienošanās paredz liela kalibra smagās artilērijas atvilkšanu, veidojot no 50 līdz 140 kilometriem platu buferzonu ─ atkarībā no ieroču veida. Un atvilkšanai jāsākas nākamajā dienā pēc ugunspārtraukuma.
Attiecībā uz bruņoto spēku atvilkšanu – pirmās Minskas protokoli runāja par reālo sadursmes līniju. Taču, ja sākumā Ukrainai izdevās pamatīgi atspiest nemierniekus, tad vēlāk pārsvaru ofensīvā guva tieši Krievijas bruņotie kaujinieki. Tādēļ "Minska 2" liek Ukrainai atvilkt savus spēkus no esošās frontes līnijas, bet kaujiniekiem no tās, kas bija pērnā gada septembrī. Daļēji tas var nozīmēt atkāpties no jau iegūtām teritorijām, taču līdz ar to nozīmīgais transporta punkts Debaļceva – paliktu buferzonā. Bet tās statuss vēl nemaz nav atrunāts.
Sākotnējā Minskas vienošanās noteica, ka Ukrainas – Krievijas robežas novērošanu veiks EDSO. Taču jaunā vienošanās nosaka, ka Ukraina atgūs pilnu kontroli pār robežām tikai pēc vietējām vēlēšanām Doņeckā un Luhanskā un pilna politiska noregulējuma, saskaņā ar pāris noteiktiem principiem. Turklāt tas jāpaveic vēl līdz šī gada beigām.
Abas vienošanās paredz visu gūstekņu pilnīgu apmaiņu, kas paveicama piecu dienu laikā pēc bruņoto spēku atvilkšanas.
Taču, attiecībā uz ekonomikas atjaunošanu ─ pirmā vienošanās noteica vien vispārēju humānās palīdzības sniegšanu un ekonomiskās dzīves atjaunošanu nenoteiktā laikā. Jaunā vienošanās paredz pilnvērtīgu ekonomisko saišu atjaunošanu starp Ukrainu un neatzītajiem formējumiem. Ukrainai jāveic visi maksājumi no sociālā budžeta, kā arī jāatjauno banku sakari finanšu norēķiniem.
Turklāt Ukrainai jāpalīdz abu apgabalu ekonomisko attiecību veicināšanai ar Krieviju. Papildus tam deklarācija nosaka, ka banku sistēmas atjaunošanā palīdzēs Vācija un Francija.