Kopš prokrieviskie separātisti un Ukraina septembrī ir slēgušas pamiera vienošanos, vardarbība vairākās Austrumukrainas vietās ir pamatīgi pieaugusi, īpaši pēdējā laikā kļuvusi ļoti intensīva, un separātisti izrāda tieksmi pārkāpt robežas un ieņemt arvien lielākas teritorijas, pauda Brīdlovs tūlīt pēc tam, kad NATO mītnē bija norisinājusies divu dienu NATO valstu militāro komandieru sanāksme, kurā, protams, augsta vieta bija atvēlēta sarunām par attiecībām ar Krieviju un notikumiem Ukrainā.
„Situācija ar kontaktlīniju Ukrainā nav laba. Kaujas ir pārkāpušas iepriekš noteikto robežu. Lai gan es nevaru apstiprināt Ukrainas prezidenta Petro Porošneko teikto, ka valstī ir vismaz 9 000 Krievijas karavīru, tomēr Krievijas atbalstītie separātisti ir teju guvuši jaunu elpu un pēdējā laikā vairākās vietās izrāda lielāku spiedienu uz Ukrainas militārajiem spēkiem un pavirzījuši kontaktlīniju tālāk uz Rietumiem, un tas patiešām ir satraucoši,” atzina Brīdlovs.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, NATO valstu bruņoto spēku komandieri ir pārrunājuši iespēju atjaunot sakarus ar Krievijas militāro virspavēlniecību, tādājādi mēģinot risināt arvien dziļāk saknes dzenošo konfliktu.
Par jaunām aktivitātēm no Maskavas puses ziņo arī Krievijas mediji. Radio stacija "Eho Moskvi" vēsta, ka tuvākajā laikā uz Ukrainu gatavojas nosūtīt Krievijas obligātā dienesta karavīrus no Sanktpēterburgas. Karavīrus ar varu spiežot parakstīt dokumentus, un pirmo grupu uz karadarbības zonu esot paredzēts nosūtīt jau 9.februārī.
Šo Sanktpēterburgas likumdevēju sapulces deputāta Borisa Višņevska sacīto intervijā ziņu portālam "Grani.ru" apstiprinājis arī organizācijas "Karavīru mātes" Sanktpēterburgas nodaļas preses sekretārs Aleksandrs Peredrugs. Ar obligātā dienesta karavīriem papildināšot motorizēto kājnieku brigādi, kura pērnajā vasarā jau piedalījusies kaujās Ukrainā un cietusi lielus zaudējumus.
Arī Ukrainas iekšlietu ministrija ziņo, ka Luhanskas apgabalā Ukrainas austrumos esot pamanīta ievērojama Krievijas karaspēka koncentrēšana - karavīri, smagā tehnika, tanki, benzīna autocisternas, smagās automašīnas un tamlīdzīgi. Ukrainas valdībai ir aizdomas, ka Krievijas karaspēkam te notiek trenniņnometne, kur katru dienu drošības dienesti arī apmācot savervētos teroristus.
Arvien lielāku trauksmi par notiekošo Ukrainā ceļ arī ASV republikāņi, kuri, atšķirībā no vairākiem citiem Rietumu politiķiem, uzticas Prošenko vēstīm par deviņu tūkstošu Krievijas karavīru klātbūtni valstī.
ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins aicinājis prezidentu Baraku Obamu atbalstīt Ukrainu ar letālu bruņojumu - ieročiem, sakot, ka sankcijas pret Krievijas varu ir apgrūtinājušas tās rīcību, taču nav pilnībā apstādinājušas.
"Ir pienācis laiks izrādīt apņēmības garu. Šīs prasības neievērošana būs skaidra vājuma pazīme ne tikai Putinam, bet arī potenciālajiem agresoriem visā pasaulē," sacījis Makeins.
Saskaņā ar ANO datiem Ukrainas austrumos bojā gājuši jau 5000 cilvēku, miljons bijis spiests pamest savas mājas, bet vēl ceturtdien Doņeckā bojā gāja vismaz deviņi cilvēki un vairāk nekā desmit tika ievainoti, šāviņam trāpot sabiedriskā transporta pieturā, kur tobrīd bija piebraucis trolejbuss.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem, un pamiers netiek ievērots.
