LTV „Panorāma”: Kad mēs sarunājāmies pērngad, temats numur viens bija Krievija. Stāvoklis Ukrainā vēl arvien nav atrisināts, taču Krievijas temats, nezaudējot svarīgumu, tomēr palicis fonā. Kādēļ? Varbūt esam paguruši no tā? Bet varbūt ir citi iemesli. Un, ja tas ir tā, tad kas ir temats numur viens?
Bredšovs: NATO ir kapacitāte vienlaikus risināt vairāk nekā vienu jautājumu. Krievijas problēma, ko radīja starptautisko robežu ignorēšana un starptautisko tiesību pārskatīšana, un tas, kā viņi rīkojas Krimā un Austrumukrainā, - tas nav īstermiņa jautājums.
Tas ir temats veselai ērai. NATO ar to nodarbojas.
Visas NATO valstis pērnajā rudenī piekrita Rīcības gatavības plānam. Tas iedarbina dažādus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot atturēšanas spējas un uzlabot gatavību attiecībā uz potenciāliem draudiem no Krievijas. Bet tāpat tas sagatavo mūs arī virknei citu drošības izaicinājumu. Tieši pašlaik, kad Eiropa piedzīvo migrantu krīzi, sabiedrības uzmanība pievērsta šīs problēmas risināšanai. Taču vienlaikus neviens nav aizmirsis par to, kas notiek Ukrainā.
LTV „Panorāma”: ASV paziņoja par militārās klātbūtnes samazinājumu reģionā – Baltijas valstīs un Polijā. Un mēs vairs nedzirdām tos skaļos izteicienus no NATO vadības un valstu vadītāju puses, pie kuriem bijām raduši pērn. Tā vietā ir aicinājums par NATO un Krievijas tikšanos, kur tiktu izstrādāti noteikumi, kas ievērojami, lai nejaušs militārs incidents neizraisītu karu. Un tas par spīti tam, ka pērn tika uzsvērt:s NATO – Krievijas formāts ir atcelts uz nenoteiktu laiku. (...)
Bredšovs: Pamatos stāvoklis attiecībā uz Krieviju nav mainījies, jo pati Krievija nav fundamentāli mainījusies. Protams, mēs runājam par mehānismiem drošības veicināšanai mūsu saskarsmē ar Krieviju. Ļoti nopietnas bažas rada daži viņu rīcības aspekti. Tās ir bažas par kaut kāda veida incidenta iespējamību – kādu lokālu konfliktu kļūdas pēc. Agresīvās darbības NATO valstu teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas tuvumā, izmēģinājuma darbības – var raisīt potenciāli sarežģītas situācijas, kurās var rasties kļūdas. Ir ļoti, ļoti bīstami, ja tas izies ārpus kontroles, jo nav iespējams ierobežots konflikts ar NATO. Ja notiek agresija pret NATO valsti, mūsu kolektīvā aizsardzība kļūst cieta kā klints. Un tas ļoti labi jāapzinās ikvienam. Tādēļ nedrīkst nonākt līdz konfliktam, kas kļūdas dēļ pārvērstos stratēģiskā konfliktā. Ir gudri noteikt drošības mehānismus - kādi jau pagātnē bijuši - lai tas nenotiktu.
LTV „Panorāma”: Vai spējat iedomāties tādu noteikumu kopumu vai drošības mehānismu, kā jūs to saucat, ko Krievija ievērotu?
Bredšovs: To, vai Krievija šajā ziņā sadarbosies, mēs vēl redzēsim. Aizvadīto desmitgažu laikā mēs esam konsekventi piedāvājuši Krievijai būt par potenciālu partneri. Un tikām atgrūsti. Taču ir iespējams radīt drošības mehānismus. Tādi jau bijuši pirms daudziem gadiem, kas noteica, kā rīkojas mūsu lidmašīnas, ar ko tiek runāts, ielidojot apgabalos, kas ir oponenta tuvumā. Ir iespējami mehānismi. Taču visa sakne ir Krievijas rīcība attiecībā pret saviem kaimiņiem. Mums ir daudz jomu, kurā mēs varam sadarboties ar Krieviju un kur vajag sadarboties ar Krieviju, tādēļ ļoti skumji, ka viņi nekļūst pretimnākošāki uz sadarbību orientētām attiecībām.
LTV „Panorāma”: NATO samitā Velsā tika izziņota īpaši augstas reaģēšanas spēku izveide. Sabiedrībai Baltijas valstīs tas varēja šķist kā kaut kas īpašs, kas tiek radīts no jauna, lai gan tā ir jau eksistējošu spēku pārveide. Taču pat par spīti tam nebija plānu izvietot šos spēkus Baltijas valstīs. Varbūt tagad kaut kas šajā nostājā mainījies?
Bredšovs: Īpaši augstas reaģēšanas spēju vienības radītas ar mērķi atturēt agresoru, kā arī rīcībai dažādu militāru nepieciešamību gadījumā. Gar NATO robežām ir daudzskaitlīgi nestabilitātes izraisītāji, kuriem mums jābūt gataviem. Savukārt attiecībā uz atturēšanas funkcijām šie spēki ir gatavi doties uz jebkuru vietu, kur nepieciešams, tādējādi raidot ļoti skaidru signālu ikvienam potenciālam agresoram, ka esam cieti kā klints attiecībā uz 5. paragrāfā paredzēto kolektīvo aizsardzību.
LTV „Panorāma”: Skaidrs, taču kādēļ ne pastāvīgs novietojums šeit?
Bredšovs: Jo šiem spēkiem jābūt gataviem reaģēt uz veselu virkni izaicinājumu. Tiem jābūt gataviem doties uz jebkuru vietu, kur nepieciešams visā alianses teritorijā.
LTV „Panorāma”: Rietumu iesaiste, un tas – visbiežāk – nozīmē arī NATO iesaisti, citkārt mazāk, citkārt vairāk – vainota drošības situācijā Irākā, Afganistānā, Sīrijā un Lībijā. Tieši stāvoklis šajās zemēs baro bēgļu straumes, kas tagad plūst uz Eiropas Savienību. Ja NATO ir bijusi – pat, ja tie ir tikai pārmetumi – daļa no problēmas, vai tā var būt arī daļa no risinājuma?
Bredšovs: Es tomēr šaubītos par jūsu raksturojumu situācijai, ka NATO būtu vainojams šajā nestabilitātē. Nepārprotami, tās ir NATO valstis, kas bija iesaistītas Irākā. Taču ''Islāma valsts'' problēma radusies nestabilitātes dēļ Sīrijā un vēlāk tā parādījās Irākā.
LTV „Panorāma”: Taču mums ir bēgļi arī no Afganistānas. Un stāvoklis Lībijā, kas ir viena no galvenajām valstīm, no kuras bēgļi ienāk Eiropā.
Bredšovs: Bēgļi nāk no visdažādākajām valstīm.
Taču jūs vaicājāt par NATO lomu, palīdzot šīs problēmas risināt. NATO, nepārprotami, ir ieinteresēta uzlabot drošību un stabilitāti pasaulē, tāpat kā nodrošināt kolektīvo aizsardzību savām dalībvalstīm un rīkoties krīzes situācijās.
Domāju, ka NATO potenciāli varētu būt lielāka loma, palīdzot stabilizēt stāvokli apgabalos pie tās robežām, kur drošības stāvoklis pasliktinās. Līdz ar politisko gribu alianses valstu vidū iesaistīties, vairāk kļūst arī tā, ko mēs potenciāli varam darīt.
Taču tas, kas mums nepieciešams, ir atbilstoša visaptveroša stratēģija, kas koordinēti vadītu mūsu darbības, tostarp gan militāro spēju vairošanu un apmācības, gan politiskajā pusē attiecībā uz ekonomiku, politiku un diplomātiju.
LTV „Panorāma”: Vai jūs teiktu, ka šobrīd nav tādas visapatverošas stratēģijas?
Es teiktu, ka ir vieta ievērojamai attīstībai šajā jomā un daudz saskaņotākai rīcībai starp, piemēram, NATO un Eiropas Savienību.
