"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.
"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."
"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.
Viņš uzsvēra, ka alianse netiecas uz karu ar Krieviju, bet tieša NATO iejaukšanās konfliktā Ukrainā palielina tāda kara risku.
Stoltenbergs brīdināja, ka "tuvākās dienas, visticamāk, būs vēl sliktākas, ar vairāk nāvju, vairāk ciešanu un vairāk iznīcības, jo Krievijas bruņotie spēki ieved smagākus ieročus un turpina savus uzbrukumus visā valstī".
Vienlaikus NATO aicina Krieviju nekavējoties izvest spēkus no Ukrainas un sākt sarunas, kā arī norāda, ka aizstāvēs sevi, ja Krievija mēģinās konfliktu paplašināt ārpus Ukrainas robežām.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka jautājums par kara lidmašīnu nodošanu Ukrainas armijas rīcībā ir to dalībvalstu ziņā, kam ir šādas lidmašīnas. Rinkēvičs arī piebilda, ka situācija attīstās strauji un tādēļ nevienu variantu nedrīkstētu izslēgt.
"Gaisa telpas slēgšana virs Ukrainas nozīmē, ka fiziski NATO valstu iznīcinātāji vai pretgaisa aizsardzības sistēmas notriec jebkuru lidmašīnu, kas bez atļaujas un saskaņošanas paceļas gaisā, kas, protams, nozīmē tiešu militāru konfrontāciju. Otra lieta, ko daudzi nesaprot, ir tikai dažas valstis NATO ietvaros, kas var šo militāri nodrošināt.”
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Ukrainas gaisa telpa tika slēgta civilajai aviācijai, tomēr Krievijas militārās lidmašīnas turpina gaisa triecienus Ukrainas pilsētām un bombardē pilsētu dzīvojamos kvartālus.
Gaisa telpas slēgšana nozīmētu, ka tajā patrulē militārā aviācija un to aizsargā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Militārās lidmašīnas, kas šķērso slēgto gaisa telpu, tiek notriektas.
Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai.
Rinkēvičs: No atturēšanas jāpāriet uz aizsardzību
Rinkēvičs uzsver, ka Krievijas militārais iebrukums Ukrainā rada nepieciešamību NATO aliansei nekavējoties aktivizēt darbu pie īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzības un atturēšanas soļiem,
īpaši NATO austrumu flangā, uzmanību pievēršot gaisa un pretraķešu aizsardzības kapacitāšu stiprināšanai reģionā.
Viņš skaidroja, ka ar Baltkrievijas atbalstu Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā pasliktinājis drošības situāciju Baltijas jūras valstu reģionā.
Viņš arī pauda, ka nepieciešams arī turpmāk palielināt NATO budžetu. Viņš uzsvēra, ka Latvija jau paudusi apņēmību palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta un mudināja rīkoties līdzīgi arī pārejas NATO dalībvalstis,
lai stiprinātu sabiedroto drošību un kliedētu bažas sabiedrībā par jebkādu bruņotu apdraudējumu NATO aliansei.
Ārlietu ministrs aicināja NATO dalībvalstis turpināt sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, cīnoties ar Krievijas agresiju. Rinkēvičs piebilda, ka Rietumu partneriem ir jāturpina ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, lai mazinātu tās ekonomiskās un militārās spējas īstenot turpmāku agresiju.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
