Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pēc stundas uzstāsies ar uzrunu Kremlī, kurā vērsīsies pie Valsts domes, Federācijas padomes likumdevējiem, reģionu vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības par Krimas un Sevastopoles "lūgumu" iekļauties Krievijas Federācijas sastāvā. Krieviski rakstošais portāls „gazeta.ru” vēsta, ka pēc uzrunas Putins ar Krimas parlamenta spīkeru Vladimiru Konstantīnovu parakstīs vienošanos par Krimas pievienošanos Krievijai. Pēc tam tā būs jāapstiprina Konstitucionālajai tiesai un jāpieņem Krievijas parlamentam. Sagaidāms, ka procesu noslēgs šīs nedēļas laikā.
Putins jau pirmdien parakstīja dekrētu, kurā "Krimas Republika" pēc svētdien notikušā referenduma atzīta par suverēnu un neatkarīgu valsti.
Putina uzrunu gaida arī citur pasaulē. Krievijas tālākā rīcība būs viens no signāliem, kā rīkoties ES, nosakot tālākas sankcijas. Par to pēc ārlietu ministru tikšanās Briselē norādīja arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, paužot bažas par situācijas attīstību Austrumukrainā, arī Krievijas federālajās institūcijās.
Pirmdien Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies par sankcijām pret kopumā 21 personu – Krievijas un Krimas politiķiem un militārpersonām. Tas nozīmē, ka visiem „melnajā sarakstā” iekļautajiem būs liegts iebraukt Eiropas Savienības teritorijā, kā arī nauda, kas glabājas Eiropas bankās, būs iesaldēta.
Ceturtdien un piektdien, kad Briselē kopā nāks Eiropas Savienības valstu vadītāji, varētu lemt par nākamajām sankcijām, kur starpā varētu būt ieroču embargo vai arī ekonomiskās sadarbības pārtraukšana ar atsevišķiem uzņēmumiem.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone gan izvairās prognozēt, vai šīs sankcijas tiešām pieņems.
„Runājot par to, kas notiks tālāk, es tiešām ceru, ka situācija normalizēsies, spriedze mazināsies. Es tiešām ceru, ka tas, ko mēs ieraudzīsim, būs iespēja Ukrainai palikt vienotai, nezaudēt teritoriālo integritāti un gatavoties vēlēšanām maijā. To mēs gribam redzēt un tam mēs strādāsim,” sacīja Eštone.
Šobrīd sadarbību ar Krieviju pilnībā pārtraukusi NATO, to atzinis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā telekanālam CNN:
„Mēs jau esam izlēmuši apturēt praktisku sadarbību ar Krieviju. Bet kad 1. un 2.aprīlī tiksies dalībvalstu ārlietu ministri, viņi pārskatīs visus mūsu sakarus ar Krieviju. Mēs plānojām rīkot kopīgu operāciju jūrā, lai apsargātu amerikāņu kuģi, uz kura tiks iznīcināti Sīrijas ķīmiskie ieroči. Mēs to joprojām apsargāsim, taču Krievija operācijā nepiedalīsies. Tas ir viens no sadarbības apturēšanas piemēriem.”
Jāpiebilst, ka aliansei ir vēl vairāki sadarbības projekti ar Krieviju, arī operācijās Afganistānā.
Savu attieksmi, nosakot sankcijas, turpina izteikt pārējā pasaule. Eiropas Savienībai un ASV pievienojusies arī Japāna. Tā apturējusi konsultācijas par vīzu režīma atvieglošanu un iesaldējusi sarunu sākšanu par trīs līgumiem investīcijās, sadarbībā kosmosa apguvē un bīstamas karadarbības novēršanā.
Savukārt krieviski rakstošais izdevums "Vedomosti" ziņo, ka arī Piedņestras Augstākās padomes priekšsēdētājs Mihails Burla vērsies pie Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja ar lūgumu izvērtēt iespēju uzņemt Piedņestru Krievijas sastāvā. Deviņdesmito gadu sākumā Piedņestras apgabals atdalījās no Moldovas, taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Apgabalā joprojām uzturas Krievijas miera uzturētāji, un te mājo ap 200 000 Krievijas pilsoņu.