ĪSUMĀ:
- Maskava uz militārajām mācībām Baltkrievijā pārvietojusi iznīcinātājlidmašīnas.
- Polijā ieradušies pirmie ASV karavīru papildspēki sabiedroto drošības stiprināšanai.
- Lielbritānija sola dubultot savu NATO kaujas grupu Igaunijā.
- Krievija: NATO klātbūtnes palielināšana Eiropā pastiprina spriedzi.
Krievija un Baltkrievija
Jau pēc piecām dienām Krievija un Baltkrievija ir plānojušas uzsākt 10 dienu ilgās militārās mācības, kuras iecerētas Baltkrievijas dienvidu daļā un Ukrainas pierobežā. Nepieredzēti lielā Krievijas spēku sakoncentrēšana šajā reģionā joprojām rada milzīgu satraukumu par iespējamo iebrukumu Ukrainā.
Sestdien, 5. februārī, kļuvis zināms, ka uz Baltkrieviju ir pārvietotas arī Krievijas reaktīvās kaujas lidmašīnas Su-25M. To skaits gan netiek atklāts.
Pēc ASV un NATO aplēsēm, Maskava tuvāko nedēļu laikā plāno palielināt Baltkrievijā izvietoto Krievijas karavīru skaitu līdz 30 000.
ASV laikraksts “New York”, atsaucoties uz avotiem Ukrainas bruņotajos spēkos, vēsta, ka Krievija esot pēdējā gatavošanās posmā iespējamam iebrukumam Ukrainā. Cita starpā atzīmēta 10 tūkstošu karavīru pārdislocēšana uz Krievijas okupēto Krimu pēdējo divu nedēļu laikā.
NATO valstis
Atbildot uz pieaugošajiem draudiem, ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ apstiprināja vairāku tūkstošu amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Austrumeiropu. 1700 karavīri no Fortbregas Ziemeļkarolīnā tiks nosūtīti uz Poliju, bet 300 – uz Vāciju. Savukārt aptuveni 1000 amerikāņu karavīru, kas jau atrodas Vācijā, tiks pārsviesti uz Rumāniju.
Tiek ziņots, ka Polijā, Jesionkas lidostā netālu no Žežuvas, ieradušies jau pirmie no ASV karavīriem, kas sagatavos pārējo kolēģu ierašanos. Sākotnēji bija paredzēts, ka viena lidmašīna ar amerikāņu kontingenta karavīriem ieradīsies jau sestdien, taču šis lidojums tika negaidīti atcelts un Polijā ieradīsies vien svētdien.
Lai apspriestu drošības situāciju, Vašingtonā Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau piektdien tikās ar ASV Valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka savu NATO kaujas grupu Igaunijā gatavojas dubultot arī Apvienotā Karaliste, kas uz mūsu kaimiņvalsti jau šomēnes varētu nosūtīt vēl 850 karavīrus. Kā paziņojis Lielbritānijas vēstnieks Igaunijā Ross Allens, jaunie papildspēki piedalīsies Igaunijā lielākajās militārajās mācībās „Siil 2022”, taču nav zināms, cik ilgi viņi valstī uzturēsies. Kā norādījis Allens, viss būs atkarīgs no drošības reģionā.
Krievija jau ir paziņojusi, ka ASV un citu NATO dalībvalstu lēmums pārcelt uz Eiropu vēl vairākus tūkstošus karavīru ir uzskatāms par destruktīvu soli, kas tikai pastiprina spriedzi. Krievijas vadība ir atkārtoti uzsvērusi, ka nepamatotie apgalvojumi par plānoto agresiju esot tikai iemesls, lai palielinātu ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni Krievijas robežu tuvumā, kā arī, apbruņojot Ukrainu, panāktu tās iesaistīšanos militārās avantūrās.
ASV un Ķīna
Tikmēr Baltais nams reaģējis uz Krievijas un Ķīnas līderu kopīgo paziņojumu, kurā abas valstis izteica iebildumus pret NATO jebkādu turpmāku paplašināšanos. Vašingtona uzsvēra, ka konflikts Eiropā skars arī Ķīnas intereses visā pasaulē.
“Prezidents uzskata, ka mums ir mūsu pašu attiecības ar Ķīnu. Sekretārs Blinkens runāja ar Ķīnas ārlietu ministru vēl pagājušajā nedēļā un uzsvēra globālos drošības un ekonomiskos riskus, ko rada turpmāka Krievijas agresija pret Ukrainu, un norādīja, ka deeskalācija un diplomātija ir ceļš uz priekšu.
Esam arī norādījuši, ka destabilizējošs konflikts Eiropā ietekmētu Ķīnas intereses visā pasaulē,
un Ķīnai tas noteikti būtu jāzina,” sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Ukraina
Tikmēr Ukrainas pilsētā Harkovā notika „Vienotības gājiens”, uz kuru bija pulcējušies aptuveni pieci tūkstoši cilvēku. Šo gājienu bija sarīkojušas vairāk nekā 80 pilsoniskās organizācijas, taču varas iestādes sākotnēji vēlējās to aizliegt, aizbildinoties ar Covid-19 ierobežojumiem un iespējamām provokācijām. Tiesa šādus iebildumus noraidīja.
Pirms dažām nedēļām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļāva, ka Krievija varētu mēģināt okupēt arī Harkovu, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt krievvalodīgos iedzīvotājus. Šie izteikumi izsauca asu Harkovas iedzīvotāju un arī politiķu nosodījumu, uzsverot, ka Harkova vienmēr ir bijusi un būs daļa no Ukrainas un par iespējamo šķelšanos nav ne runas.
Savukārt Pripjatā Černobiļas rajonā, kas pie Baltkrievijas robežas, piektdien mācības rīkoja Ukrainas armijas karavīri un Iekšlietu ministrijas spēki. Iekšlietu ministrs Oleksijs Reznikovs teica, ka Kijeva uzskata – maz ticams, ka Krievija varētu iebrukt Ukrainā no Baltkrievijas puses.
“Patlaban Krievijas spēku skaits, kas piedalās mācībās Baltkrievijā, ir vairāki tūkstoši karavīru. Tas ir par maz, lai īstenotu plašu invāziju,” sacīja Reznikovs.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
