NATO samitā vienojas par spēku pastiprināšanu Baltijā un Polijā

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda atzinību par šādu soli. “Šodien mēs spērām nākamos soļus. Mēs esam  nolēmuši uzlabot mūsu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā . Ar četriem bataljoniem šeit, Polijā, kā arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pēc rotācijas principa."

Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.

To, ka tieši Kanāda vadīs NATO spēku bataljonu Latvijā, tā apstiprināja tikai piektdien, 8.jūlijā. Kanāda uz Latviju varētu nosūtīt apmēram 450 karavīru, kā arī armijas transporta līdzekļus. 

Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga  norāda, ka Latvijā dislocētajā starptautiskā bataljona kaujas grupā, kur vadošā loma būs Kanādai, būs arī karavīri no Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

Turklāt Kanādas valdība nolēmusi uz Eiropu nosūtīt sešus CF-18 iznīcinātājus, lai  sargātu arī Baltijas gaisa telpu. Nav gan zināms, vai visas lidmašīnas tiks dislocētas Baltijā. Tāpat Eiropā būs Kanādas armijas fregate, kas kopš 2014.gada atrodas Vidusjūrā.

Pašlaik gan vēl nav skaidrības, kad Kanādas spēki varētu ierasties Latvijā, un tas varētu būt zināms rudenī, norāda LTV korespondente Ilze Nagla.

Stiprināt atturēšanu, ne apdraudēt

Stoltenbergs arī paziņoja par plāniem palielināt  klātbūtni dienvidaustrumos, ko nodrošinās  daudznacionālā  ietvara  brigāde Rumānijā. "Vēlos atkārtot, ka NATO nerada draudus nevienai valstij. Mēs nevēlamies jaunu auksto karu.

Mēs nevēlamies jaunu bruņošanās sacensību. Un mums nav jāmeklē konfrontācija. Krieviju nevar un nedrīkst izolēt. 

Turklāt palielinot mūsu militāro darbību visā Eiropā, mēs esam interesēti vienoties par ceļu satiksmes noteikumiem ar Krieviju. Mums ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai izvairītos no pārpratumiem un negadījumiem," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Varšavas Samita lēmumi stiprinās mūsu atturēšanas spējas un aizsardzību pret hibrīdās karadarbības apdraudējumu, norāda Latvijas Aizsardzības ministrija. Tikmēr ārlietu resora vadītājs Edgars Rinēvičs (“Vienotība”) pēc NATO lēmuma pauda, ka nu Gruzijas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks.

Latvija beidzot ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti,

jo līdz šim bijām biedri tikai uz papīra, tā NATO samitā pieņemto lēmumu komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka būtisks ceļš noiets un vēl nākotnē ir būtiskas lietas, kas jārisina. 

Taujāts par Krievijas reakciju uz šādu NATO lēmumu, pētnieks norāda – nākotnē attiecības starp NATO un Krieviju atjaunosies. Tāpēc ar Krieviju jāsarunājas un  jācenšas izvairīties no bruņošanās sāncensības.

Šajā gadījumā esot panākts ļoti līdzsvarots risinājums – spēki Baltijā būs salīdzinoši nelieli, krietni mazāki par Krievijas spēkiem valsts rietumos. Tomēr tas esot pietiekami skaidrs signāls.

Viņaprāt, NATO lēmums par klātbūtni mūsu reģionā neveicinās bruņošanās sāncensību ar Krieviju. Latvijas austrumu kaimiņš apzinoties, ka NATO gatava īstenot līguma 5.pantu - ka uzbrukums kādai no NATO valstīm ir uzbrukums visam NATO blokam. 

Bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos, līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Patlaban tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.