30 alianses dalībvalstu pārstāvji ir pulcējušies Bukarestē, lai spriestu pat tālāko palīdzību Ukrainai, kā arī par Krievijas uzsāktā kara ietekmi uz alianses valstu drošību.
Sanāksmē pirmo reizi piedalās arī Somijas un Zviedrijas ārlietu ministri, kuru valstis drīzumā plāno pievienoties aliansei. Interesanti, ka abu valstu ministri piedalījās visās sesijās, lai gan ar šo valstu uzņemšanas ratifikāciju kavējas Ungārija un Turcija.
Somijas prezidents izteicies, ka Somija ir gatava apmācīt Ukrainas karavīrus, līdzīgi kā to dara vairākas NATO valstis, ieskaitot Latviju. Somija, lai gan vēl nav NATO dalībvalsts, jau sūta ieročus Ukrainai.
Uz sanāksmi Bukarestē uzaicināts arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Mums ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, "IRIS", "Hawks", "Patriot" iekārtas, un mums ir vajadzīgi transformatori un ģeneratori," žurnālistiem sacīja Kuleba.
NATO ārlietu ministru tikšanās vieta ir gana zīmīga, jo sanāksme notiek Rumānijas parlamenta pilī Bukarestē – tieši šeit pirms 14 gadiem (2008. gada aprīlī) notika NATO līderu samits, kurā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs aicināja sabiedrotos atvērt NATO durvis Ukrainai un Gruzijai, neskatoties uz spēcīgajiem Krievijas iebildumiem.
Toreiz izskanēja solījumi, ka NATO durvis Ukrainai un Gruzijai ir atvērtas, taču citas NATO dalībvalstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nobloķēja straujāku Ukrainas un Gruzijas tuvošanos NATO dalībvalsts statusam. Pēc dažiem mēnešiem Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā, bet šogad Krievija sākusi daudz plašāku iebrukumu Ukrainā.
Ukraina nesen oficiāli iesniedza pieteikumu par pievienošanos NATO. Kā reaģēt uz Ukrainas pieteikumu – par to, visticamāk, NATO dalībvalstis vienosies nākamvasar samitā Viļņā.
Tikmēr NATO atkārtoti apliecina, ka atbalstīs Ukrainu līdz uzvarai, un brīdina citas valstis no Krievijas atbalstīšanas.
"Mēs ļoti skaidri sakām, ka nevienai valstij nevajadzētu atbalstīt Krievijas nelegālo karu, un tāpēc Irānai un nevienai citai valstij nevajadzētu piegādāt Krievijai raķetes, bezpilota lidaparātus vai jebko citu, kas varētu palīdzēt turpināt šo brutālo agresijas karu pret Ukrainu," uzsver NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
NATO sola turpināt militāru atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī palīdzot atjaunot Ukrainas gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru.
Piemēram, ASV paziņoja par 53 miljonu ASV dolāru lielu atbalstu elektrotīkla iekārtu iegādei Ukrainai, jo Krievijas uzbrukumi miljoniem cilvēku ir atstājuši tumsā un bez apkures. ASV sola, ka šis aprīkojums tiks ātri nogādāts Ukrainā.
Stoltenbergs arī uzsvēra – nevar būt ilgstoša miera, ja uzvar agresors.
"Atbildot uz Krievijas agresiju, NATO palielina savu klātbūtni no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Tas sūta skaidru signālu par NATO klātesamību. Mēs darīsim visu, kas ir nepieciešams, lai pasargātu un aizsargātu visus sabiedrotos," uzsver Stoltenbergs.
"Bukarestē NATO valstu ārlietu ministri apspriedīs, kā mēs varētu palielināt atbalstu Ukrainai, kā arī citiem partneriem, kas sastopas ar Krievijas spiedienu – Bosnijai un Hercegovinai, Gruzijai un Moldovai."
Īsi pirms sanāksmes sākuma arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss akcentēja Melnās jūras drošības jautājumu: "Papildu problēma ir Melnās jūras reģiona stratēģiskās noturības palielināšana, kas iekļauj sevī tādus atslēgas jautājumus kā enerģētiskā drošība un kuģošanas brīvība. Krievija ar savu rīcību mēģina mērķtiecīgi graut starptautisko kārtību, kas balstās noteikumos un likumos. No tā, kā mēs atbildēsim uz šo izaicinājumu, lielā mērā būs atkarīgs, kā izskatīsies pasaules nākotne."
Par situāciju Melnajā jūrā izteicās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens: "Ja runājam par Melno jūru, tad mums un NATO tā ir ārkārtīgi stratēģiski nozīmīga. Tās krastos atrodas trīs mūsu sabiedrotie, kā arī mūsu partneri Ukraina un Gruzija. Krievija ir pārvērtusi daļu no Melnās jūras par kara zonu. Mēs esam redzējuši, ka raķetes no karakuģiem nonāk Ukrainas pilsētās un ciematos, ka Krievijas karaspēks bloķē Ukrainas ostas, izraisot nopietnāko pārtikas drošības krīzi pēdējo gadu laikā."
NATO brīdina, ka ir jābūt gataviem tam, ka šoziem vairāk ukraiņu bēgļu dosies uz citām Eiropas valstīm, jo šis ir brutāls karš un tiek veikti apzināti uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai, apkurei, gaismai, ūdenim, gāzei. Putina mērķis ir sagādāt pēc iespējas vairāk ciešanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, mēģinot viņus salauzt.
Kā zināms, vasarā NATO valstu līderi samitā Madridē pieņēma lēmumu par sabiedroto karaspēka klātbūtnes palielināšanu Baltijas valstīs. Tādēļ viens no šīs sanāksmes mērķiem ir panākt vienotu izpratni par to, kā tieši Kanādas vadībā tas notiks mūsu valstī.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
