Krievijas aizsardzības ministrs vēl nesen paziņoja, ka viena no prioritātēm ir Krimā izvietot „pilna apmēra” bruņotos spēkus. Savukārt Kijeva trešdien apgalvoja, ka separātistu kontrolētajās teritorijas valsts austrumos atrodas vairāki tūkstoši Krievijas karavīru un tiek papildināti munīcijas krājumi.
Bažas par Krimas militarizāciju trešdien pauda NATO spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā ASV ģenerālis Filips Brīdlovs, kurš pirms dažām nedēļām paziņoja par krievu militārās tehnikas kolonnu un karavīru iebraukšanu Ukrainā.
Atrodoties vizītē Kijevā, trešdien Brīdlovs norādīja, ka Krievijas anektētājā Krimas pussalā tiek izvietoti militārie resursi, kas ietekmēs gandrīz visu Melno jūru. Viņš izcēla pussalā uzstādītās spārnotās un „zeme-gaiss” tipa raķetes, norādot, ka tas „spētu ietekmēt” stratēģiski nozīmīgo reģionu.
NATO arī ir bažas par iespēju, ka Krievija uz Krimu varētu pārvietot daļu no sava kodolarsenāla. Alianse uzmanīgi vēro, vai neparādās kādas norādes, kas par ko tādu liecinātu, atzina ģenerālis Brīdlovs.
Ģenerālis Brīdlovs Kijevā ieradās, lai tiktos ar Ukrainas līderiem un apspriestu krīzi valsts austrumos, par kuru rietumvalstis vaino Krieviju.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien atklāja, uz pussalu nosūtījusi 14 reaktīvās lidmašīnas. Tās būs daļa no 30 lidmašīnu eskadriļas, kas tiks izvietotas anektētajā Krimā. Septembrī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijai ir jāpastiprina savi militārie spēki pussalā, ņemot vērā Ukrainas krīzi. Bet pirms dažām nedēļām viņš uzstāja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir Krimā izvietot „pilna apmēra” bruņotos spēkus.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien, uzrunājot Bundestāgu, asi kritizēja Kremli un vienlaikus solīja turpināt centienus krīzi atrisināt diplomātiski. Viņa paziņoja, ka „nekas neattaisno tiešu vai netiešu Krievijas dalību kaujās Doņeckā un Luhanskā”.
Merkele arī brīdināja, ka „Krievijas rīcība apdraud miera kārtību Eiropā un pārkāpj starptautiskos likumus”.
Kanclere piebilda, ka būs nepieciešama „pacietība”, lai atrisinātu krīzi Ukrainas austrumos.
Maskava allaž noliegusi, ka jebkādā veidā militāri atbalstītu prokremliskos kaujiniekus, kas savā kontrolē pārņēmuši daļu Doņeckas un Luhanskas apgabalu.
Savukārt Ukrainas Drošības dienesta vadītāja padomnieks Markijans Lubkivskis trešdien paziņoja, ka saskaņā ar Kijevas rīcībā esošo informāciju separātistu ieņemtajās teritorijās atrodas 7,5 tūkstoši Krievijas karavīru. Saskaņā ar viņa teikto, vēsta ziņu aģentūra „Unian”, tiek novērota arī munīcijas krājumu palielināšana šajās teritorijās. Krājumi tiek ievesti no Krievijas pāri robežas posmiem, kurus Kijeva nekontrolē, pauda Lubkivskis.
Jau vēstīts, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
