"Sabiedrotie apgādā Ukrainu ar ievērojamām bruņojuma piegādēm, tai skaitā prettanku un pretgaisa aizsardzības iekārtām, kā arī droniem. Un tie ir ļoti efektīvi. Mēs esam apņēmības pilni darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu," vēsta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO valstu vadība gan iepriekš izteikusies, ka pašlaik neplāno tieši iesaistīties karadarbībā Ukrainā, lai šis konflikts nepāraugtu daudz asiņainākā liela mēroga karā starp NATO un Krieviju, kuras līderis Vladimirs Putins draudējis šādā gadījumā pielietot atomieročus.
"Mums ir arī pienākums nodrošināt, lai konflikts nepastiprinās vēl tālāk, jo tas būtu vēl daudz bīstamāk un postošāk," atzina Stoltenbergs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš uzrunā NATO valstu līderiem aicināja piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas un tankus. Viņš norādīja, ka Ukrainai pietiktu arī ar 1% no NATO valstu rīcībā esošā arsenāla.
NATO dalībvalstu līderi kopīgā paziņojumā uzsver, ka darīs visu nepieciešamo, lai aizstāvētu visu NATO dalībvalstu iedzīvotājus un katru NATO dalībvalstu teritorijas centimetru.
NATO apņēmība garantēt alianses dibināšanas līguma 5. pantu [tas paredz, ka uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām] ir kā akmenī iekalta.
"NATO paplašināšanās ir bijis vēsturisks panākums, kas izplatījis demokrātiju, brīvību un labklājību Eiropā," uzsver Stoltenbergs.
NATO austrumu flangā ir izvietoti 40 000 karavīru; alianses vadība arīdzan apstiprinājusi četru jaunu kaujas grupu izveidošanu. Šīs kaujas grupas tiks izvietotas Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, lai stiprinātu šo valstu drošību. NATO kaujas grupas jau vairākus gadus darbojas arī Baltijas valstīs un Polijā.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa uzskata, ka NATO aizsardzības spēju stiprināšanā nepieciešami vēl papildu soļi.
"Mēs vairs nevaram plānot, ka aizstāvēsim valsti vienatnē un pēc tam sabiedrotie mūsu atbrīvos. Tādēļ no atturēšanas stājas mums ir jāpāriet pie aizsardzības plāniem un citām ļoti konkrētām lietām, lai stiprinātu mūsu alianses daļu."
30 alianses dalībvalstu līderi uzsver, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir lielākais drauds eiroatlantiskajai drošībai vairāku gadu desmitu laikā.
NATO līderi nosoda Krievijas agresiju, pieprasa nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest savu karaspēku no Ukrainas.
NATO arīdzan aicina Baltkrieviju pārtraukt Krievijas agresijas atbalstīšanu.
NATO asi nosoda Krievijas uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilās infrastruktūras objektiem, tai skaitā atomelektrostacijām.
NATO brīdina, ka jebkādi Krievijas mēģinājumi pielietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus izraisīs nopietnas sekas.
"Jebkāda ķīmisko ieroču izmantošana pamatīgi mainītu šo konfliktu. Tas būtu rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un izraisītu smagas sekas," uzsver NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
"Ķīmisko ieroču bīstamību palielina arī tas, ka to radītais piesārņojums var izplatīties plašākā teritorijā. Tā būs katastrofa Ukrainas iedzīvotājiem. Nevar arī izslēgt, ka ķīmiskās vielas izplatīsies NATO teritorijā.”
NATO apņemas sniegt palīdzību Ukrainai, lai stiprinātu tās aizsardzību pret iespējamiem ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču uzbrukumiem. Tāpat atbalsts tiks sniegts arī kiberdrošības stiprināšanas jomā.
Stoltenbergs vēsta, ka alianse ir paaugstinājusi arī savu gatavību bioloģisko vai ķīmisko ieroču pielietošanai. Tomēr konkrētākas detaļas par iespējamo NATO atbildi viņš nesniedza.
Šādu pieeju atbalsta arī Latvijas prezidents Egils Levits, kurš saka, ka par visiem soļiem šajā gadījumā publiski nebūtu jārunā.
"Tas, ko NATO dara, tas tiks vēl lemts, bet katrā ziņā tā būs nopietna atbilde. Viens no stratēģijas punktiem ir tas, ka nav arī viss uzreiz jāpasaka, jo tādā gadījumā otrā puse zinās reakciju un varēs to kalkulēt. Tā saucamā stratēģiskā nenoteiktība ir viens no taktikas pasākumiem, un tādēļ arī šajā gadījumā tas tiks ievērots. Katrā ziņā atbilde būs, un tā būs nopietna."
Levits piebilda, ka Ukrainai NATO valstis sniedz nopietnu militāru atbalstu. Bet ne vienmēr par to tiek publiski runāts.
“Prezidenta Putina lēmums uzbrukt Ukrainai ir stratēģiska kļūda, kam būs smagas sekas arī Krievijai un Krievijas tautai,” secina NATO valstu līderi.
NATO arīdzan aicina visas pasaules valstis ievērot valstu suverenitātes principus un nekādā veidā neatbalstīt Krievijas agresiju, kā arī nepalīdzēt Krievijai apiet pret to noteiktās sankcijas. Savā paziņojumā NATO konkrēti norāda uz Ķīnu, kuras palīdzību ļoti gribētu saņemt Kremlis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
