ĪSUMĀ:
- Protesta akcijās piedalījušies ap 50 000 cilvēku, bet tas bija mazāk, nekā cerēts.
- Krievijas varasiestādes pirms protestiem draudēja, ka bargi sodīs "nesankcionēto" mītiņu dalībniekus.
- Navaļnija fondu grasās pasludināt par "ekstrēmistu organizāciju" un iedzīt pagrīdē.
- Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieprasa nekavējoties atbrīvot Navaļniju.
“Pēdējā kauja starp labo un neitralitāti”: ar šādu lozungu Navaļnija līdzgaitnieki aicināja Krievijas iedzīvotājus trešdien iziet ielās un pieprasīt Navaļnija atbrīvošanu vai vismaz pienācīgas medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ieslodzījumā. Gatavību piedalīties šajā protesta akcijā bija pauduši ap 466 000 iedzīvotāju.
Par spīti draudiem
Taču veikt pāris klikšķus internetā ir daudz vieglāk, nekā patiešām iziet ielās un pievienoties protesta akcijām, ņemot vērā to, ka Krievijas varasiestādes atklāti draudēja, ka izrēķināsies ar “nesankcionēto protesta akciju” dalībniekiem.
Piedalīšanās šādās protesta akcijās Krievijā nozīmē, ka tevi var apcietināt (ja paveiksies, uz pāris dienām vai nedēļām; ja nepaveiksies un “piešūs lietu” par pretošanos likumsargiem, draudēs vairāki gadi aiz restēm), protesta akciju dalībniekiem arīdzan draud atlaišana no darba vai izmešana no augstskolas.
Спасибо каждому, кто вышел! Спасибо за солидарность и поддержку!
— Команда Навального (@teamnavalny) April 21, 2021
Свободу Алексею Навальному!
Наш итоговый пост этого дня: https://t.co/daFcAmoqjm pic.twitter.com/uetr1AeoPE
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka trešdienas protesta akcijās visā Krievijā piedalījušies tikai ap 15 000 cilvēku. Neatkarīgie novērotāji gan spriež, ka protestētāju skaits bijis vairākas reizes lielāks: virs 50 000 cilvēku. Kā ziņo radiostacija “Eho Moskvi”, galvaspilsētā Maskavā protestēja ap 15 000 cilvēku, bet Sanktpēterburgas ielās izgāja ap 9000 cilvēku. Opozīcijai par labu nenāca arī tas, ka trešdien daudzviet Krievijā bija salīdzinoši slikti laika apstākļi, kas varēja atturēt cilvēkus iziet ielās.
Pagaidām uzvar neitralitāte
“Protestu galvenā prasība ir atļaut neatkarīgiem ārstiem apmeklēt Navaļniju. Bet tas ir iegansts. Es šeit piedalos, jo nevēlos dzīvot tādā Krievijā, kāda tā ir tagad. Es nevēlos dzīvot valstī, kur man ir jābaidās no iespējamā kara. Es no tā tiešām baidos,” kāda Maskavas iedzīvotāja TV kanālam “Euronews” skaidroja, kāpēc nolēmusi piedalīties protestos.
Kaujā starp “labo un neitralitāti” vismaz pagaidām ir uzvarējusi neitralitāte, jo arī 50 000 protestētāju ir salīdzinoši neliels skaitlis uz 144 miljonu Krievijas iedzīvotāju fona.
Janvārī, uzreiz pēc Navaļnija apcietināšanas, protesta akcijas bija krietni lielākas, toreiz tajās piedalījās līdz pat 300 000 cilvēku.
“Domāju, ka Navaļnija atbalstītāji šobrīd jūt pacēlumu. Manuprāt, ielās izgāja vairāk cilvēku, nekā es biju gaidījis," uzskata politologs Dmitrijs Oreškins.
Aprīļa sākumā sabiedriskās domas izpētes organizācija “Levada centrs” veica aptauju par Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret Navaļnija notiesāšanu, un 48% respondentu pauda viedokli, ka tiesas spriedums Navaļnija lietā bijis taisnīgs. Pretējās domās bija 29% respondentu.
Navaļniju varētu iedrošināt tas, ka viņam ir salīdzinoši liels atbalsts Krievijas jauniešu vidū, bet vecākā paaudze, kas galvenokārt patērē Kremļa kontrolētos plašsaziņas līdzekļus, ir negatīvi noskaņota pret Navaļniju.
Apcietina līdzgaitniekus
“Brīvību, brīvību!” tā skandēja skandēja protestētāji, kas trešdien vairākos desmitos Krievijas pilsētu piedalījās demonstrācijās, lai pieprasītu Navaļnija atbrīvošanu un protestētu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, korupciju, represijām un politiskajām slepkavībām.
Varasiestādes aizturēja ap 1800 protesta akciju dalībnieku, bet izrēķināšanās ar protestētājiem nebija tik aktīva kā janvārī notikušo protesta akciju laikā.
Varasiestādes bija rūpīgi gatavojušās protestiem, jo daudzviet pilsētu galvenie laukumi bija norobežoti, bet ielās patrulēja liels skaits policistu. Visā Krievijā notika reidi Navaļnija atbalstītāju birojos.
Jau trešdien no rīta Maskavā aizturēja Navaļnija dibinātā “Fonda cīņai pret korupciju” (FBK) juristi Ļubovu Soboļu un preses sekretāri Kiru Jarmišu. Soboļai izrakstīja protokolu par atkārtotu mītiņu rīkošanas kārtības pārkāpšanu. Jarmišai piespriests 10 diennakšu arests par internetā paustiem aicinājumiem uz mītiņu.
2021 год у Киры:
— Кира Ярмыш (@Kira_Yarmysh) April 22, 2021
10 суток в спецприемнике в январе
2 суток в ИВС на Петровке
80 суток под домашним арестом
Опять 10 суток ареста.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka arī turpmāk ir sagaidāmi Navaļnija atbalstītāju protesti, tomēr grūti paredzēt to efektivitāti.
“Kremlis šobrīd cenšas cīnīties ar opozīcijas vadošajām personām. Protesti bez vadības parasti ir daudz īslaicīgāki, tie ir neorganizēti, tās vairāk ir stihiskas protesta akcijas, nevis organizēti protesti, kuri tiešām var kalpot kā signāls Kremlim.
Protesti ir sagaidāmi, bet šobrīd atklāts ir jautājums, cik daudzi cilvēki vispār ir gatavi kaut ko darīt, rēķinoties ar sekām,” sacīja Balodis.
«Очевидно, что финальная битва нас ждет еще впереди. И бороться будет тяжело. Но мы с вами обязательно победим — я в этом уверен».
— Навальный LIVE (@navalnylive) April 21, 2021
Мы завершаем сегодняшнюю трансляцию. Спасибо, что были с нами! Смотрите в записи: https://t.co/GQ4jMFzXAL pic.twitter.com/5ENQxdr4oY
Opozīciju pasludinās par ekstrēmistiem
Navaļnija līdzgaitniekiem drīzumā varētu nākties aiziet pagrīdē, jo Krievijas varasiestādes grasās pasludināt Navaļnija dibināto FBK par “ekstrēmistu organizāciju”, kas nozīmētu tās aizliegšanu Krievijas teritorijā un vēl bargākus sodus organizācijas līderiem. Krievijā par “ekstrēmistu organizācijām” jau atzītas, piemēram, Nacionālboļševiku partija un “Jehovas liecinieki”.
“Ja fondu atzīs par ekstrēmistisku organizāciju, un, visticamāk, tā arī notiks, tas nozīmēs – ja jūs tam pārskaitīsiet 500 rubļu kā ziedojumu, jūs uzskatīs par personu, kas finansē ekstrēmismu. Un tā jau ir krimināllieta," norāda politologs Dmitrijs Oreškins.
"Ja vēl kaut kā atbalstīsiet, piemēram, izplatot viņu informāciju, tad būsiet ekstrēmisma līdzdalībnieks. Un arī tā ir krimināllieta. Plāns ļoti vienkāršs – pasludinām par ekstrēmistiem, tad visi Navaļnija reģionālie štābi, ko viņš veidojis vairākus gadus, tiktu atzīti par valsts noziedzniekiem.”
Putina režīma mērķis, visticamāk, ir salauzt opozīcijas pretestību līdz Valsts domes vēlēšanām septembrī, lai nekas neapdraudētu Putina un viņam lojālās partijas “Vienotā Krievija” pozīcijas. Krievijas opozīcijai būs arvien grūtāk koordinēt savu darbību, it sevišķi tādēļ, ka tās galvenais līderis jau ir ieslodzīts cietumā, viņa veselība un dzīvība ir nopietnās briesmās.
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ceturtdien pieņēma rezolūciju, pieprasot, lai Krievijas varasiestādes nodrošina pienācīgu medicīnisko aprūpi Navaļnijam un nekavējoties, katrā ziņā ne vēlāk kā līdz 7. jūnijam, atbrīvo viņu no ieslodzījuma.
