ĪSUMĀ:
- Navaļnijs arestēts, jo neesot pildījis nosacītā soda noteikumus.
- Viņam divreiz mēnesī jāinformē atbildīgais dienests par savu atrašanās vietu.
- Dienests neesot zinājis par viņa atrašanās vietu kopš septembra beigām.
- Šajā laikā Navaļnijs Berlīnē ārstējās pēc saindēšanās.
- Nosacītā soda noteikumi beidzās 29. decembrī.
- Navaļnija advokāti – aizturēšana ir nelikumīga.
- Navaļnijs pārvests uz izmeklēšanas izolatoru “Matrosskaja tišina”.
- Navaļnijs aicināja Krievijas iedzīvotājus iziet ielās, lai protestētu.
- 23. janvārī visā valstī notiks miermīlīgas protesta akcijas.
- Varasiestādes nepieļaus ielu protestus.
- Opozicionāra atbalstītāji nebaidās no iespējamām varasiestāžu represijām.
- Putina runasvīrs Peskovs: Navaļnija aizturēšana - valsts iekšējā lieta, kurā neļaus iejaukties.
Maskavas piepilsētas Himku tiesa pirmdien nolēma, ka Kremļa opozicionāram Aleksejam Navaļnijam vismaz līdz 15. februārim ir jāpaliek apcietinājumā. Tiesas lēmumā teikts, ka Navaļnijs nav pildījis viņam 2014. gadā piespriesta nosacīta cietumsoda noteikumus.
Tie paredzēja, ka Navaļnijam divreiz mēnesī vajadzēja informēt Krievijas Federālo sodu izpildes dienestu par savu atrašanās vietu. Viņam noteiktais pārbaudes laiks noslēdzās pagājušā gada 29. decembrī.
Dienests apgalvo, ka tam kopš 24. septembra neesot bijusi zināma Navaļnija atrašanās vieta, lai gan tajā laikā Navaļnijs atradās Berlīnē, kur atguva veselību pēc saindēšanas.
Navaļnija advokāti iebilda, ka politiķis nav izvairījies no Federālā sodu izpildes dienesta un ir nelikumīgi aizturēts. Tiesas spriedumā esot teikts, ka šiem argumentiem neesot rasts objektīvs apstiprinājums, vēsta raidsabiedrības BBC krievu redakcija.
Pēc tiesas lēmuma paziņošanas Navaļnijs esot pārvests uz Maskavas pirmstiesas izmeklēšanas izolatoru “Matrosskaja tišina”, paziņojis Maskavas sabiedriskās uzraudzības komisijas izpildsekretārs jautājumos par cilvēktiesību izpildi aizturēšanas iestādēs Aleksejs Meļņikovs.
Navaļnijs esot ievietots trīsvietīgā kamerā, kur vienatnē atradīsies 14 dienu karantīnā. Meļņikovs apgalvo, ka kamerā esot ledusskapis, elektriskais ūdens sildītājs, televizors un pieejams siltais ūdens.
Navaļnijs priecājoties par atgriešanos Krievijā un esot pateicies par atbalstu. Opozicionārs arī esot sacījis, ka izolatora darbinieki uz viņu neizdarot morālu vai fizisku spiedienu, apgalvo Meļņikovs.
Šajā bēdīgi slavenajā izmeklēšanas izolatorā numur viens iepriekš bijuši ievietoti vairāki sabiedrībā zināmi apsūdzētie, tostarp Mihails Hodorkovskis. Sākotnēji tur atradās arī vēlāk cietumā mirušais jurists Sergejs Magņickis, kurš aizstāvēja kādreiz lielāko ārvalstu investīciju uzņēmumu Bila Braudera vadībā. Brauders panāca, ka ASV tiek izveidots Magņicka saraksts, ar kuru tika vērstas pirmās sankcijas pret Krievijas amatpersonām, tagad viņš uzskata, ka Navaļnija tiesa var izraisīt līdzīgu precedentu:
“Vladimirs Putins faktiski ir zaudētāja lomā. Navaļnijs varbūt pašlaik ir apcietināts, bet Putins ir neapskaužamā situācijā, jo visa pasaule nosoda to, ko viņš izdarīja. Nevar vienkārši nozīmīgu politiķi mēģināt noindēt ar ķīmiskiem ieročiem un arestēt viņu, kad viņš atgriežas mājās, tā nevienam nav pieņemama situācija,” sacīja Brauders.
Navaļnija pretkorupcijas fonda vadītājs tikmēr publicējis pilnu spriedumu, kurā redzams, ka piespriestais arests neatbilst krimināllikuma normām. Nevienā no spriedumā minētajiem pantiem nav saistības ar nosacīti notiesātā aizturēšanu saistībā ar izvairīšanos no soda.
Navaļnija atbalstītāji arī norāda uz procesa cinismu – viņš arestēts pirms jaunas tiesas, kurā spriedums tika nolasīts pirms sešiem gadiem. Tagad viņam draud nosacītā soda nomaiņa pret reālu cietumsodu procesā, kuru kā politiski motivētu pieprasīja atcelt Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
“Zināmā veidā Putins Navaļnijam ir garantējis nozīmīgumu un pēctecību. Mēs redzam cilvēku, kurš ir gatavs nolikt malā savas intereses un potenciāli atdot savu dzīvību un pilnīgi noteikti brīvību savas pārliecības vārdā. Tas ir liels retums jebkur pasaulē un, protams, grūti to ir atrast Krievijā. Tā kā viņš sevi pacēlis tādā kā Nelsona Mandelas statusā, vakar lemjot atgriezties,” komentēja Brauders.
Prezidents Vladimirs Putins notiekošo nav komentējis. Iepriekš viņš vienīgi norādīja, ka Navaļnijs nevienam neesot interesants, un paironizēja - ja būtu gribējuši noindēt, būtu noindējuši. Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sniedzis savu skaidrojumu, kāpēc pašlaik tik liela uzmanība pievērsta Navaļnijam.
“Varēja just, cik priecīgi viņi ir atkārtot vienus un tos pašus komentārus. Viņi ir laimīgi, jo rietumu politiķi, šķiet, domā, ka spēs novērst uzmanību no visdziļākās krīzes, kurā nonācis liberālais attīstības modelis,” paziņoja Lavrovs.
Navaļnija atbalstītāji jau organizējuši vairākas nelielas protesta akcijas, kas drīz noslēgušās ar aizturēšanām.
Pēc aresta piespriešanas Navaļnijs aicināja Krievijas iedzīvotājus nebaidīties un iziet ielās, lai protestētu. Opozicionāra atbalstītāji paziņojuši, ka 23. janvārī visā valstī notiks miermīlīgas protesta akcijas. Navaļnija politiskais līdzgaitnieks Nikolajs Ļaskins uzskata, ka Krievijas iedzīvotāji nevar vienaldzīgi noraudzīties uz to, kā vara par viņiem ņirgājas.
“Man šķiet, ka valsts ir nogurusi no šīs nelikumības. Alekseja arests ir tikai aisberga virsotne tam ārprātam un nelikumībai, kas notiek valstī. Manuprāt, milzīgs daudzums cilvēku vairs nevēlas to paciest, jo tas, kas notika ar Alekseju, var notikt ar ikvienu no mums. Vara parādīja, ka jebkuru cilvēku var nelikumīgi ieslodzīt. Vai ļaudis ir gatavi ar to samierināties? Domāju, ka ne,” Ļaskins sacīja televīzijas kanālam “Dožģ”.
Eiropas valstis un ASV ir kritizējušas Alekseja Navaļnija aizturēšanu un pieprasījušas Krievijas valdībai viņu atbrīvot. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti debatēs stingri nosodīja Navaļnija arestu un aicināja ES paplašināt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, iekļaujot tās, kuras ir iesaistītas viņa ieslodzīšanā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otredien paziņoja, ka Navaļnija aizturēšana esot valsts iekšējā lieta, kurā nevienam neļaus iejaukties.
Peskovs arī brīdināja, ka varasiestādes nepieļaus ielu protestus, ko sestdien galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās gatavojas sarīkot Navaļnija atbalstītāji. Arī Maskavas mērija ir paziņojusi, ka neizsniegs atļauju masu akciju rīkošanai, norādot, ka koronavīrusa Covid-19 dēļ ir aizliegti publiski pasākumi, ziņo “Interfax”.
Navaļnija palīgs Leonīds Volkovs paziņojis, ka demonstrācijas organizatori nelūgs varasiestāžu atļauju.
Viņš piebilda, ka
opozicionāra atbalstītāji nebaidās no iespējamām varasiestāžu represijām.
Tikmēr Navaļnija dibinātais “Fonds cīņai pret korupciju” publicējis pētījumu par Krievijā lielāko privātmāju, kas slepeni piederot Putinam.
KONTEKSTS:
Navaļniju aizturēja svētdien Maskavas Šeremetjevas lidostā, kad viņš kopā ar sievu Jūliju atgriezās no Berlīnes. Kremļa opozicionārs Vācijas galvaspilsētā uzturējās kopš augusta, kad viņu tur nogādāja pēc saindēšanas Krievijas pilsētā Tomskā. Vācijas un citu Eiropas valstu eksperti apgalvo, ka Navaļniju saindēja ar padomju zinātnieku radīto nervus paralizējošo kaujas vielu “Novičok”, kas ir pieejama tikai Krievijas specdienestiem.
44 gadus vecajam Navaļnijam augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu. Viņu pārveda uz klīniku Berlīnē, kur Navaļnijs vairāk nekā nedēļu pavadīja komā. Vācijas, Francijas un Zviedrijas laboratoriju analīzes liecināja, ka viņš ticis saindēts ar "Novičok" grupai piederošu nervus paralizējošu vielu.
Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas projekts "Bellingcat" un Krievijas tīmekļa medijs "The Insider" sadarbībā ar ASV televīzijas kanālu CNN un vācu žurnālu "Der Spiegel" izmeklēšanā secinājuši, ka atentātu pret Krievijas opozīcijas līderi Navaļniju Tomskā īstenoja Federālā drošības dienesta (FDD) vienība, kas darbojusies FDD Kriminālistikas institūta aizsegā.
