Nazarbajevs, kurš amatā atradās kopš valsts neatkarības iegūšanas 1991. gadā, televīzijas ierakstā norādīja, ka kļūt par pirmo neatkarīgās Kazahstānas prezidentu viņam bijis liels gods. Sabrūkot Padomju Savienībai, Kazahstānas galvenais uzdevums bijis tirgus ekonomikas izveidošana un visu sabiedrības jomu modernizāciju, pauž Nazarbajevs. Tas esot izdevies, un Kazahstāna ir kļuvusi par vienu no pasaules 50 attīstītākajām valstīm, teikts televīzijā izplatītajā paziņojumā.
Saskaņā ar Kazahstānas konstitūciju, prezidenta atkāpšanās gadījumā līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai pilnvaras pāriet parlamenta augšpalātas jeb Senāta vadītājam. Kazahstānas Senātu vada Kasims Žomarts Tokajevs, kurš iepriekš ieņēmis gan ārlietu ministra, gan premjera posteņus.
Nazarbajevs paziņojumā norāda, ka Tokajevs ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem var uzticēt Kazahstānas nākotni. Pagaidām nav skaidrs, kā notiks tālākā varas pārņemšana. Tomēr Nazarbajevam par to būs teikšana – viņš pērn iecelts par Drošības padomes vadītāju uz mūžu, tāpat paliks valdošās partijas līderis un saglabās Nācijas līdera titulu.
Pirms kļūšanas par prezidentu tagad 78 gadus vecais Nazarbajevs vadīja arī Kazahijas Padomju Sociālistisko Republiku (1990. gadā).
Šāds lēmums nāk tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Nazarbajevs atlaida valdību, kas nespēja tikt galā ar ekonomikas problēmām. Ekonomiskās krīzes dēļ arī prezidenta popularitāte kritās. Visu valdīšanas laiku viņam nebija reālu konkurentu, kas izaicinātu viņa varu - vēlēšanās viņš tika pārvēlēts ar teju 100% balsotāju atbalstu, tomēr šīs vēlēšanas netiek uzskatītas par brīvām un taisnīgām. Tāpat kritiķi Nazarbajevu apsūdz par korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns vērtē, ka atkāpjoties 78 gadus vecais Nazarbajevs vēlas nodrošināt kontrolētu varas nodošanu.
„Viņš jau ir veicis iekšējas reformas Kazahstānā pārdalot varu no prezidenta institūta uz izpildvaru, vienlaikus saglabājot teikšanu par nākamā Kazahstānas līdera izvēli. Ja viņš būtu aizgājis viņsaulē, tad sāktos iekšēja cīņa, process, kur viņš nebūtu bijis klāt – kā tās bija Turkmenistānā un daļēji arī Uzbekistānā,” pauda Andžāns.
Ņemot vērā iepriekšminētos faktorus, Andžāns Kazahstānā nesagaida straujas un būtiskas politiskā kursa izmaiņas:
„Diez vai būs lielas izmaiņas Kazahstānas iekšpolitikā un ārpolitikā. Tā jau ir pakāpeniski atvērusies, un, visticamāk, šī atvēršanās notiks arī turpmāk. Kazahstāna līdz šīm īstenojusi daudzvektoru ārpolitiku – ne tikai Krievija, bet arī Ķīna un Eiropas Savienība. Eiropas Savienība ir Kazahstānas lielākais tirdzniecības partneris. Kazahstāna turpinās līdzsvarot gan Ķīnu, gan Eiropas Savienību, gan Krieviju, gan citas valstis savā ārpolitikā," teica Andžāns.
Pēdējos gados Nazarbajevs koncentrējies uz Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā ietilpstošās Kazahstānas ekonomikas reformām. Tā joprojām atgūstas no 2014.gada naftas cenu krituma un kaimiņvalstij Krievijai piemēroto sankciju ietekmes. Tikai pirms dažām nedēļam Nazarbajevs atlaida valdību, tai pārmetot nespēju atrisināt ekonomiskās problēmas.
