Vismaz sešas dienas pirms asiņainajiem teroraktiem Briselē ASV slepenie dienesti brīdinājuši vispirms Nīderlandes kolēģus par bīstamajiem brāļiem Ibrahimu un Khalidu el Bakraui. Savukārt nīderlandieši tālāk šo informāciju nodevuši dienestiem Beļģijā, vēsta Beļģijas mediji. Saskaņā ar Nīderlandes tieslietu ministra Arda van der Stēra sacīto, beļģu un nīderlandiešu dienesti šo informāciju ir apsprieduši tikai piecas dienas pirms notikušā.
Viens no brāļiem – Ibrahims el Bakraui – no Turcijas uz Nīderlandi ticis deportēts jau aizvadītajā gadā. Viņš notverts vēl vasarā no Sīrijas robežas netālajā Turcijas pilsētā Gaziantepā. Tā ir viena no pazīstamākajām tranzīta vietām Eiropas pilsoņiem, kuri dodas uz Sīriju, lai pievienotos teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” jeb “Daīš” kaujiniekiem.
Tad viņš ticis sūtīts uz Nīderlandi, bet no turienes brīvi ir aizceļojis uz Beļģiju. Viņa kriminālā pagātne dienestiem esot bijusi zināma jau iepriekš.
Ibrahimu el Bakraui notiesāja par līdzdalību laupīšanas mēģinājumā, kura laikā viņš sašāva policistu. Aģentūra "Belga" vēstīja, ka el Bakraui no ieslodzījuma atbrīvots 2014.gadā, kad viņš bija pavadījis aiz restēm pusi no piespriestajiem desmit gadiem.
Pirms nedēļas notikušajos teroraktos Briselē viņš bija viens no diviem teroristiem, kas uzspridzinājās Briseles lidostā, savukārt viņa brālis Khalids – Briseles Mālbēkas metro stacijā.
Beļģijas dienesti noliedz nīderlandiešu apgalvojumus, ka viņi būtu informējuši par ASV Federālā izmeklēšanas biroja bažām.
Jā, abas puses esot tikušās un pārrunājušas operāciju Forē rajonā Briselē, kuras laikā meklēja terorismā iesaistītos un tolaik vēl uz brīvām kājām esošo un Parīzes teroraktos apsūdzēto Salahu Abdeslamu. Taču ne ar pušplēstu vārdu nīderlandieši neesot pieminējuši vēstis no ASV.
Jau iepriekš vēstīts, ka divi Beļģijas valdības ministri – Beļģijas tieslietu ministrs Koens Gēns un iekšlietu ministrs Jans Jambons – bija gatavi atkāpties no amata pēc smagas kritikas par novēlotu reakciju, taču premjerministrs Šarls Mišels to apturēja. Tomēr jau tad abi noliedza tobrīd Turcijas apgalvoto, ka aizturētais terorists būtu sūtīts uz Beļģiju, bet gan sākotnēji viņš deportēts uz Nīderlandi, ko tagad atzīst arī Nīderlandes varas iestādes.
Nīderlandes atbildīgo nozaru pārstāvji tagad izvērtē, kā tas bijis iespējams, ka no Turcijas deportētais Ibrahims el Bakraui tik brīvi varējis turpināt ceļu no Nīderlandes starptautiskās Shipholas lidostas uz Beļģiju.
Savukārt ASV jau izteikusi kritiku Eiropas Savienības dalībvalstīm par drošības dienestu nesadarbošanos. Demokrātu kandidāte ASV prezidenta amatam Hilarija Klintone sacījusi – eiropiešiem vajadzētu aktīvāk sadarboties ne tikai ar ASV, bet, pirmkārt, pašiem savā starpā, un notikušais to spilgti parāda.
Par ciešāku Eiropas valstu slepeno dienestu sadarbību principiāli ir vienojušies dalībvalstu iekšlietu ministri, taču šā mērķa īstenošana dzīvē, kā prognozē eksperti, nebūs vienkārša.
Beļģijas varas iestādes turpina meklēt Briseles teroraktos iesaistītos. Meklēšanā joprojām ir policijas publicētajā lidostas videonovērošanas kameru ierakstā redzamais vīrietis gaišā jakā, melnā cepurē, kurš tā pat kā divi pārējie teroristi pašnāvnieki stumj ratiņus ar lielu čemodānu, kurā atradās bumba. Atšķirībā no diviem sabiedrotajiem šis cilvēks somu pameta, aizbēga un spridzekli vēlāk detonēja policijas specvienības.
Tikmēr Beļģijas galvaspilsētas Briseles starptautiskā Zāventemas lidosta arī trešdien, 30.martā, paliek slēgta, tā vēsta Briseles lidostas vadības oficiāls paziņojums internetā.
Lidostā turpinās pārbaudes, lai noskaidrotu, vai labi un normām atbilstoši darbojas pēc teroraktiem izveidotās pagaidu bagāžas reģistrācijas telpas.
Rīgas Stradiņa universitātes lektors Veiko Spolītis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka pēc teroraktiem ir liels jautājums par Beļģijas iekšlietu dienestiem, kuri izrādījās vājākais posms.
Nespēja izmantot informāciju, lai novērstu cilvēku bojāeju, ir absurda situācija, sacīja Spolītis. Viņš gan piebilda, ka ir jāatceras, ka Beļģija ir federācija ar dažādām kopienām un dažādām institūcijām, starp kurām informācijas apmaiņa var būt apgrūtināta.
Savukārt Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka informācijas neizmantošana ir cilvēka bezatbildība – kāds neizdarīja savu darbu vai izdarīja to pavirši un rezultātā cilvēki aizgāja bojā. To pat varētu salīdzināt ar Latvijas Zolitūdes traģēdiju – kad cilvēku nāvi izraisa bezatbildība un paviršība.
Jau ziņots, ka lidostu šajās dienās inspicē aptuveni 800 aviācijas, militāro un citu atbildīgo nozaru eksperti. Lidostas ģenerāldirektors Arno Fists paudis, ka būs vajadzīgi vairāki mēneši, lai lidosta pilnībā atgrieztos pie ierastā režīma.
Arī aviokompānijas „airBaltic” lidojumi uz Briseli nevarēs notikt līdz pat nākamajai nedēļai, 4. aprīlim. Lidsabiedrība piedāvā pasažieriem alternatīvas - Briselei tuvumā esošās lidostas, piemēram, Amsterdama, Parīze un Diseldorfa.
Sprādzienos, kas 22.martā notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, dzīvību zaudēja 35 cilvēki.
