Kaut arī pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas varētu apturēt uz četriem mēnešiem, tomēr tas vēl nenozīmē, ka Eiropas Savienībā valdītu patiess optimisms par cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas stāvokli Baltkrievijā. Savulaik ASV valsts sekretāre prezidenta Buša administrācijā Kondolīza Raisa deva Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko spilgtu apzīmējumu “Eiropas pēdējais diktators”. Šī frāze kļuva spārnota un tagad pavada vairumu ziņu par sankciju īslaicīgu atcelšanu.
Formāli Baltkrievijas prezidents ir izdarījis to, ko nemitīgi prasīja Rietumu demokrātijas – politieslodzīto atbrīvošanu. Bez ilūzijām, ka tas nostrādās, Eiropas Savienība cer ar sankciju īslaicīgu apturēšanu veicināt šo pozitīvo tendenci. “Ir pieņemts lēmums uz četriem mēnešiem apturēt sankcijas. Taču tās var nekavējoties atjaunot, ja radīsies pamats. Mēs vēlamies šajā valstī, kas ir Austrumu partnerības valsts, veicināt virzību demokrātijas, likuma varas un, nepārprotami, arī cilvēktiesību virzienā,” sacīja Francijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās Ārlems Dezīrs.
Vienlaikus politiskie apskatnieki norāda — tieši šādi Baltkrievija rīkojusies arī iepriekš. Politieslodzītie tiek atbrīvoti pirms vēlēšanām, bet viņu skaits strauji pieaug – drīz pēc tam. Šādi procesi piedzīvoti arī 2006. un 2010.gadā. Turklāt politieslodzīto atbrīvošana notikusi pēc galīgā termiņa, kad potenciālie kandidāti varēja reģistrēties prezidenta vēlēšanām.
Par spīti šaubām, ka autoritārais režīms tiešām kļūs iecietīgāks pret politiskajiem oponentiem, Rietumu politiķi un eksperti tomēr min arī vairākus gadījumus aizvadītā pusotra gada laikā, kas parādīja zināmu spriedzi Baltkrievijas un Krievijas attiecībās. Minska prezidenta Aleksandra Lukašenko personiskā gādībā bija arī vieta, kur diskutēt par pamiera nosacījumiem starp Austrumukrainas prokrieviskajiem kaujiniekiem un Normandijas formāta valstīm – Ukrainu, Krieviju, Vāciju un Franciju.
Tomēr vienlaikus tiek minēts arī cits iespējamais skaidrojums Baltkrievijas signāliem, kas vērsti uz sadarbību. Kopš gada sākuma strauji krītas Baltkrievijas rubļa kurss. Minska vēlējās aizņemties no Krievijas trīs miljardus dolāru, taču saņēma vien 760 miljonus, turklāt Krievija aizdevumu izsniedz rubļos. Arī to vērtība krīt, tādēļ reāli Minska saņēmusi vēl par 20 miljoniem mazāk. Šobrīd Baltkrievija cer uz Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmumu, kura eksperti jūlijā strādāja valstī, sagatavojot aizdevuma programmu. Sankciju atcelšana, kas gan paredzama tikai no janvāra, tomēr ir labs signāls Minskai, ka nelielo un, iespējams, īslaicīgo liberalizāciju dedzīgi steidz sveikt Rietumos.
Ziņots, ka svētdien, 11.oktobrī, notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis ilggadējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Lai gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas atzinusi, ka tās neatbilda demokrātiskiem standartiem, tomēr Eiropas Savienība jau nākamajā dienā izšķīrās uz laiku apturēt pret Baltkrieviju vērstās sankcijas.
