ĪSUMĀ:
- Tjerī Bodē partija pārliecinoši startējusi nesenajās vēlēšanās Nīderlandē
- Bodē ir pret Eiropas Savienības un Ukrainas Asociācijas līgumu
- Eksperti uzskata, ka referendumi ir Bodē kaislība, un viņš negrib daļu suverenitātes nodot Briselei
- Bodē sāk pārvilināt cita nīderlandiešu eiroskeptiķa Gērta Vildersa atbalstītājus
- Bodē ir arī kritisks par sieviešu spējām un klimata pārmaiņām
- Arī citi politiķi diskusijās kļuvuši kritiskāki pret Eiropas Savienību
Tjerī Bodē bieži tiek dēvēts par svaigu Nīderlandes populisma seju. Viņš ir gados jauns, fotogēnisks vīrietis, kurš ir ieguvis zinātņu doktora grādu tiesību filozofijā, māk labi spēlēt klasiskās mūzikas instrumentus un spēj eleganti izteikties.
“Ja mēs paskatīsimies uz Eiropas Savienību racionāli, tad redzēsim, ka mūs nākotnē sagaida vai nu Dienvidslāvijas vai nu Čehoslovākijas scenārijs. Tās bija mākslīgi radītas valstis, kuras ar varu apvienoja vairākas tautas, kas negribēja tajās atrasties. Tādēļ mēs varam vai nu šo atzīt un sākt pārdomāti demontēt Eiropas Savienību. Vai arī vēsture mūs sagrābs aiz kakla un piespiedīs pieņemt Eiropas Savienības sabrukumu,” viņš teica, uzstājoties prestižajās Oksfordas debatēs.
Bodē bez kautrēšanās dēvē sevi par Nīderlandes nozīmīgāko mūsdienu domātāju.
Viņa karjera politikā aizsākās ar 2016. gada referendumu par Eiropas Savienības un Ukrainas Asociācijas līgumu. Bodē kaismīgi iestājās pret šo vienošanos. Toreiz līguma pretinieki guva pārsvaru un Nīderlandes premjeram Markam Rutem (Mark Rutte) nācās lūgt pārējām Eiropas Savienības valstīm papildu garantijas, ka sadarbības līgums ar Ukrainu nekādi negarantē tas iestāšanos blokā.
Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta “Clingendael” pētnieks Rems Kortevegs (Rem Korteweg) uzskata, ka referendumi ir Bodē kaislība.
“Bodē liek galveno uzsvaru uz to, kā tiek notiek politiskais process. Viņš kaismīgi atbalsta referendumus. Viņš ir ļoti satraukts par to, ka daļa valsts suverenitātes tiek nodota Briselei bez pienācīgas demokrātiskās kontroles. Savā ziņā viņš pasniedz populismu gudrāk un sociāli pieņemamāk nekā Vilderss,” norādījis Kortevegs.
Gērts Vilderss (Geert Wilders) ir līdz šim pazīstamākais Nīderlandes eiroskeptiķis, kurš aktīvi cīnās arī pret islāmu. Tomēr Bodē sāk pamazām pārvilināt viņa un arī citu partiju atbalstītājus.
Kopš 2017. gada Bodē ir Nīderlandes parlamenta apakšpalātas deputāts. Viņa partija “Demokrātijas forums” ieguva divas no 150 vietām apakšpalātā. Bet šogad martā notikušajās Senāta vēlēšanās “Demokrātijas forums” jau apsteidza premjera vadīto partiju un kļuva par lielāko frakciju.
Bodē ir kritiski izteicies par sieviešu spējām sasniegt tikpat labus rezultātus kā vīriešiem. Viņš neatzīst klimata pārmaiņas un vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju. Tomēr Rems Kortevegs saka, ka šobrīd nav tiešu pierādījumu tam, ka Kremlis maksātu Bodē partijai: “Gluži kā Vilderss, arī Trjerī Bodē flirtē ar Krieviju. Viņš skaidri pasaka, ka Nīderlande nesastāv tikai no rusofobiem. Viņam pieder slavenais teiciens par to, ka viņš ir pret Eiropas Savienību tādēļ, ka tas esot sievišķīgs projekts. Turpretī Vladimirs Putins parāda labu vīrišķīgas politikas piemēru, kas būtu atbalstāma. Tā kā ir skaidrs, ka viņš flirtē, bet skaidru pierādījumu par finanšu saiknēm šobrīd nav.”
Kortevegs norāda, ka Vilderss un Bodē jau iepriekš ir spējuši pamatīgi ietekmēt politiskās diskusijas Nīderlandē. Tādēļ daudzi tā dēvēto tradicionālo partiju politiķi pēdējos gados ir sākuši kritiskāk izteikties par Eiropas Savienību un migrāciju.
Arī premjers Rute, pērn uzstājoties EP, ir paudis visai piezemētu bloka attīstības vīziju.
“Vienotība un arvien ciešāka savienība nav viens un tas pats. Vienotību nevar panākt, vienkārši darot vairāk vairākās jomās. To var panākt, darot lietas patiešām labi dažās svarīgās jomās. Tādēļ es ticu, ka mums būtu jāstrādā, lai izveidotu labāku savienību, kas pasargā mūsu dzīvesveidu un sniedz praktiskus rezultātus. Eiropas Savienībai ir jāsola mazāk un jādara vairāk, jo fokusēšanās uz pamatuzdevumiem vairos efektivitāti, spēku un identitāti. Un tas arī veicinās vienotību,” teica Rute.
Ir paredzams, ka “Demokrātijas forums” varētu izcīnīt trīs no 26 vai 29 Nīderlandes deputātu vietām nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā. Savukārt Vildersa vadītā Brīvības partija – divas.
Jaunākie Eirobarometra dati liecina, ka 78% nīderlandiešu joprojām uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā.
