Izmeklētāji uzskata, ka aviolaineri notrieca, izmantojot no Krievijas atvestu raķešu sistēmu. Krievija kārtējo reizi ir kritizējusi tiesas procesu kā neobjektīvu.
Stingri apsargātā tiesas ēkā, kas iekārtota netālu no Amsterdamas Shipholas lidostas, prokurori trešdien pabeidza izklāstīt savus noslēguma argumentus prāvā pret četriem apsūdzētajiem, kurus vaino lidsabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas reisa MH-17 notriekšanā virs Austrumukrainas 2014. gadā.
2014. gada 17. jūlijā aviokompānijas "Malaysia Airlines" lidmašīna "Boeing 777" devās no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kad to notrieca virs Ukrainas Donbasa reģiona, ko kontrolē Krievijas atbalstītie kaujinieki. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 298 lidmašīnā esošie cilvēki. Viņu vidū bija 196 Nīderlandes pilsoņi un 38 Austrālijas pilsoņi.
Apsūdzības uzturētāji uzskata, ka trīs Krievijas pilsoņus un vienu Ukrainas pilsoni jāsoda ar mūža ieslodzījumu.
Prokurori ir pārliecināti, ka Austrumukrainā karojošo promaskavisko spēku augsta ranga komandieri Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Leonīds Harčenko ir atbildīgi par to, ka no Krievijas tika atvesta zeme-gaiss raķešu sistēma „BUK”, ar ko notrieca „Malaysia Airlines” lidmašīnu.
Prokurori uzskata, ka pieprasītais soda mērs ir pamatots, ņemot vērā nozieguma smaguma pakāpi un aizdomās turamo nevērību pret cilvēku dzīvību.
Apsūdzētie esot apzinājušies, ka pakļaus briesmām civiliedzīvotājus, sacīja prokurors Tijss Bergers.
“Viņi intensīvi strādāja kopā, lai īstenotu noziedzīgo nodarījumu, bija skaidra savstarpēja pienākumu sadale, un visi apsūdzētie bija aktīvi un būtiski nodarījuma sagatavošanā un izpildē, un tāpēc četri apsūdzētie ir pilnībā atbildīgi par MH17 katastrofas izraisīšanu un visu 298 lidmašīnā esošo cilvēku nāvi,” norādīja Bergers.
Neviens no apsūdzētajiem nesēž uz tiesas sola, jo Nīderlandei nav izdevies panākt viņu izdošanu. Tam šķēršļus ir likusi Krievija, kas noliedz jebkādu saistību ar notikušo un apsūdz Ukrainu lidmašīnas notriekšanā.
Nīderlandē ļoti reti piespriež mūža ieslodzījumus. Kopš 2000. gada tikai 44 cilvēkiem ir piespriests valstī augstākais soda mērs.
Ja četri apsūdzētie saņems prokuroru prasīto soda mēru un kādreiz nonāks cietumā, tad viņiem būs tiesības pēc 25 gadiem pieprasīt pārskatīt spriedumu, vēsta portāls „Dutchnews.nl”.
Girkins noliedzis jebkādu saistību ar pasažieru lidmašīnas notriekšanu un pavēstījis, ka “ienaidnieka” tiesas prasīto spriedumu uzskata drīzāk par pagodinājumu. “Ja viņiem būtu nāvessods, tad man arī to piespriestu, nav nekādu šaubu,” ziņu aģentūrai “Interfax” stāsta Girkins.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja Nīderlandes prokurorus un tiesu neobjektivitātē, norādot, ka visu vainu par reisa MH17 notriekšanu vēlas uzvelt Krievijai.
“Neviens neprasa Ukrainai atklāt tās radaru datus. Tiesai pietika ar Kijevas paskaidrojumiem, ka radari tajā brīdī nestrādāja, tieši tajā brīdī. Neviens neprasa Ukrainai nodot gaisa satiksmes dispečeru un MH17 pilotu sarunu ierakstus. Kaut kur ir pazudusi meitene, kura atradās dispečeru kabīnē. Ir ļoti daudz jautājumu.
Un neviens neprasa amerikāņiem atklāt savu satelītu datus, kas, kā viņi apgalvo, neapgāžami pierādot izmeklēšanas pareizību. Izmeklēšanā vienkārši ir fiksēts, ka amerikāņu puses rīcībā ir šādi satelītattēli, un ar šo paziņojumu izmeklēšanai pietiek,” Lavrovs sacīja intervijā televīzijas kanālam RT.
Tiesas process atsāksies martā, kad apsūdzētā Pulatova advokāti teiks aizstāvības runu.
Spriedums šajā prāvā nav gaidāms agrāk par 2022. gada beigām.
KONTEKSTS:
Malaizijas lidsabiedrības pasažieru lidmašīna ''Boeing'' 2014. gada 17. jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, kad to notrieca Ukrainas austrumos virs Maskavas atbalstīto separātistu kaujinieku kontrolētas teritorijas. Bojā gāja visi lidmašīnā 298 esošie cilvēki, lielākā daļa – nīderlandieši.
Starptautiskā izmeklētāju komanda secinājusi, ka konkrētā raķete BUK Ukrainas austrumos nokļuva no Krievijas militārās bāzes Kurskā, kas atrodas netālu no robežas.
Izmeklētāji identificējuši četrus aizdomās turētos. Tie ir Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs, kā arī Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Tiesas prāva Nīderlandē sākās 2020. gada martā bez viņu klātbūtnes.
