Tikai nedēļu pirms gaidāmā Glāzgovas samita ANO Vides programma nāca klajā ar ziņojums, kas vēlreiz apliecina, cik situācija patiesībā ir draudīga. Ziņojumā analizēti pasaules valstu plāni un plaisa, kas tos šķir no realitātes.
Kā samazināt kaitīgos izmešus līdz nullei
Atklājies, ka pat saliekot kopā visus pūliņus, kas jau iedarbināti un kādus valstis apņēmušās īstenot tuvāko desmit gadu laikā, būs par maz, lai pasauli pasargātu no sasilšanas par teju 3 grādiem pēc Celsija. Šāda scenārija īstenošanās, kā atzīst ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, būtu katastrofa.
“Zinātnieku fakti ir skaidri. Tagad valstu vadītāju rīcībai ir jābūt tikpat skaidrai. Viņiem ir jāierodas Glāzgovā ar drosmīgiem, iepriekš izstrādātiem plāniem par to, kā izmešus samazināt līdz nullei.”
Līdz nullei valstis izmešus gatavojas samazināt līdz 2050.gadam, bet zinātnieki brīdina, ka būtu jārīkojas vēl straujākā tempā arī tuvāko desmit gadu laikā. Un tas nozīmētu daudz praktisku lietu, piemēram, beigt izmantot fosilo kurināmo un izmantot tikai atjaunīgās enerģijas resursus, pāriet uz videi draudzīgu transportu u.c. Taču daudzas pasaules valstis joprojām nav gatavas spert arī šos soļus.
Jāatbrīvojas no akmeņoglēm
Viens no gaidāmā samita vēstniekiem Deivids Morans uzskata, ka Glāzgovas samitā būtu jāpieņem lēmums pilnībā izbeigt akmeņogļu izmantošanu un jāsaņem no valstīm ļoti konkrēti solījumi par laika posmu, kādā to varētu izdarīt.
“Tas nav vienkārši, taču to var izdarīt, ja ir atbilstoša pieeja. Ekonomika mainās, un atjaunīgo enerģiju cenas, iepretim fosilajiem kurināmajiem, krīt visu laiku. Ja jūs domājat par sociālo pusi, var īstenot ļoti ātras izmaiņas. Piemēram, iesaistot vietējās sabiedrības plānošanas procesā jau no paša sākuma, piedāvājot darba un pārkvalificēšanās iespējas.
2012. gadā 40 procentus no visas enerģijas Lielbritānijā saražoja ar oglēm, tagad šis rādītājs ir 1,5% un drīz būs nulle. Tātad tas ir iespējams.”
Glāzgovas samitā īpaši cer sagaidīt tos līderus, kuru valstis patlaban ir lielākās atmosfēras piesārņotājas un karsētājas, taču attieksme jau tagad ir jūtama, piemēram, Ķīna būs viena no tām, ko nepārstāvēs vadība augstākajā līmenī, arī Krievija, jo prezidents Vladimirs Putins vēlas ieturēt distanci Covid-19 dēļ. Bet samita dalībnieku vidū būs arī bijušie līderi, piemēram ASV eksprezidents Baraks Obama un citi, kas iestājas par klimata jautājumiem.
Tukšo runu laiks ir beidzies
Līdz ar politiķiem un ekspertiem Glāzgovā būs arī uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas un, protams, liels pulks vides aktīvistu un protestētāju, kuri jau tagad izgājuši vairāku Eiropas galvaspilsētu ielās, nosodot pārāk lēnu politiķu rīcību. Viņi, gluži kā vēl nesen zviedru aktīviste Grēta Tūnberga, pārmet valstu līderiem tukšu runāšanu bez rīcības.
“Es ceru, ka gan Grēta, gan ikviens cits būs apmierināts pēc Glāzgovas samita. Bet tas tiešām būs atkarīgs no rezultāta, un mums būs smagi jāstrādā,” atzīst samita vēstnieks Deivids Morans.
“Vārdi ir svarīgi, jo mums ir vajadzīgas konkrētas apņemšanās, kuras ir izteiktas skaļi par to, ko mēs darīsim un cik ilgā laikā.
Bet Grētai ir absolūta taisnība par to, ka gadījumā, ja visskaistākajām runām neseko ātra rīcība, tad mēs būsim zaudējuši savu iespēju.”
