Krievijas allaž visvairāk iekārotās teritorijas Ukrainā ir bijušas dienvidaustrumos. Tieši tur atrodas Melitopole, kur pirms kara bija aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Tur ir liels dzelzceļa mezgls, ko mēdz saukt par “Krimas vārtiem”, jo caur Melitopoli ir sauszemes ceļš uz jau pirms 8 gadiem okupēto Krimu.

Kad Krievija saprata, ka tā netiek sveikta pilsētā kā atbrīvotāja, bet gluži otrādi – ļaudis protestē pret okupāciju, nākamais Krievijas solis bija – sēt bailes. Melitopoles mēru nolaupīja un vairāk nekā piecas dienas turēja gūstā.

“Gaišā dienas laikā, trijos dienā krievu karavīri ienāca manā kabinetā, nolasīja kaut kādas neiedomājamas apsūdzības, ka mani grib arestēt par “Labējā sektora” finansēšanu. Tad uzvilka galvā maisu, iebāza mašīnā un aizveda uz izolatoru,” pastāstīja Fedorovs.

Pilsētas mērs arī ticis pratināts: ”Pratināja pa divām, trim stundām kādu piecu sešu bruņotu personu klātbūtnē. Tā tas viss notika. Blakus kamerās notika spīdzināšanas, tur bija aizturētie mītiņa dalībnieki vai vienkārši garāmgājēji, kurus viņi uzskatīja par Ukrainas armijas karavīriem. Viņus spīdzināja. Tie bija šausmīgi kliedzieni. Tādēļ morālā situācija bija pietiekami sarežģīta.”

Tagad Fedorovs atrodas Zaporižjē, no kurienes cenšas palīdzēt savai pilsētai. Taču Krievija nepiekrīt humānā koridora atvēršanai.

“Ir milzīgs pārtikas deficīts. Produkti lielveikalos praktiski ir izbeigušies. Tāpat ar medikamentiem, ar degvielu, ar pirmās nepieciešamības lietām ir problēmas. Tas viss ir milzīgs deficīts. Acīmredzot Krievija uzskata – jo sliktāk, jo labāk,” pastāstīja Fedorovs.

Viņš arī zināja stāstīt par civiliedzīvotāju aizturēšanām pilsētā: “Katru dienu kādu aiztur vienkārši uz ielas, nepaskaidrojot iemeslus. Pirms dažām dienām tika aizturēta vesela ģimene un mediju uzņēmuma kolektīvs. Šodien aizturēja pasta priekšnieku. Uzņēmējiem naudu atņem katru dienu.

Krievu karavīri ir tik ļoti visus iebaidījuši, ka iedzīvotāji baidās vispār iziet uz ielas.

Bet iekšējais protests, protams, ir. Melitopoles iedzīvotāji nav muļķi. Un viņi redz, ka Krievija atnesusi karu, noslauka no zemes virsas pilsētas un nogalina mierīgos iedzīvotājus.”

“Esmu pārliecināts, ka Melitopoles iedzīvotāju gars nav salauzts,” sacīja pilsētas mērs, “un tiklīdz sāksies deokupācija, visi melitopolieši skaidri izteiks savu uzskatu, ka viņi ir par Ukrainu, par Melitopoli Ukrainā un par mūsu valsts eiropeisko perspektīvu.”

Pēc mēra teiktā, ir tikai divi ceļi – vai nu Melitopole tiks atgūta ar kaujām vai starptautisku sarunu ceļā, bet tā atkal būs Ukrainas pilsēta.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.