BREAKING NEWS:
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 7, 2022
The Norwegian Nobel Committee has decided to award the 2022 #NobelPeacePrize to human rights advocate Ales Bialiatski from Belarus, the Russian human rights organisation Memorial and the Ukrainian human rights organisation Center for Civil Liberties. #NobelPrize pic.twitter.com/9YBdkJpDLU
"Nobela Miera prēmijas laureāti pārstāv pilsonisko sabiedrību savās zemēs. Viņi daudzus gadus aizstāvējuši tiesības kritizēt varu un sargāt pilsoņu pamattiesības.
Viņi pielikuši lielas pūles, lai dokumentētu kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Visi kopā viņi apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi miera un demokrātijas sargāšanā," teikts Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā.
Cietumā par Lukašenko režīma kritizēšanu
60 gadu vecais Beļackis ir Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Viasna" (Pavasaris) dibinātājs. Šī organizācija ir centusies atmaskot Baltkrievijā valdošā Aleksandra Lukašenko režīma pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus un palīdzēt politieslodzītajiem.
2011. gadā pats Beļackis tika apcietināts un apsūdzēts "nodokļu nemaksāšanā"; viņu atbrīvoja 2014. gadā. Lukašenko režīms 2021. gada vasarā atkal apcietināja Beļacki, un viņš joprojām tiek turēts apcietinājumā.
Norvēģijas Nobela komiteja aicina Baltkrievijā valdošo režīmu nekavējoties atbrīvot Beļacki, lai viņš varētu ierasties uz Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju, kas notiks 10. decembrī Oslo.
"Par spīti milzīgām personiskām grūtībām Beļackis nav piekāpies ne par centimetru savā cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju Baltkrievijā," teikts Nobela komitejas paziņojumā.
"25. septembrī Aless savu 60 gadu jubileju sagaidīja cietumā. Arī savu 50 gadu jubileju viņš svinēja cietumā. Alesa stāsts ir stāsts par mūsu valsti, kas desmitgadēm cīnījusies par brīvību," norāda trimdā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.
You may not know, but Ales celebrated his 60th birthday in prison recently, on September 25. He also celebrated his 50th birthday in prison. His story is the story of our country - a decades-long struggle for freedom. I am incredibly proud that he received the Nobel Peace Prize! pic.twitter.com/rDGwvQw1b2
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) October 7, 2022
Viņa uzsver, ka Nobela Miera prēmija ir svarīga atzinība visiem baltkrieviem, kas cīnās par brīvību un demokrātiju. Cihanouska pieprasa nekavējoties atbrīvot visus Baltkrievijas politieslodzītos.
2015. gadā Nobela prēmiju literatūrā saņēma baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča, kas arī pazīstama kā Lukašenko režīma pretiniece. Aleksijeviča dzīvo trimdā Vācijā un paudusi atbalstu Baltkrievijas opozīcijai.
"Memoriālu" slēdza, bet cilvēkus neizdosies apklusināt
Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Memoriāls" dibināta vēl PSRS laikā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās; tās pirmais vadītājs bija padomju fiziķis, Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs.
"Memoriāls" nodarbojās ar padomju totalitārā režīma noziegumu, it sevišķi Staļina laika represiju, atklāšanu. Kad sabruka Padomju Savienība, "Memoriāls" turpināja darbu, cīnoties par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā.
2009. gadā tika noslepkavota "Memoriāla" Čečenijas nodaļas vadītāja Natālija Estemirova, kas izmeklēja Krievijas karaspēka pastrādātos noziegumus. Estemirovas kolēģi uzskata, ka ar šo noziegumu bija saistīts Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs.
Pēdējos gados organizācijai nācās saskarties ar pieaugošu spiedienu no valdošā režīma puses.
Vladimira Putina režīms pasludināja "Memoriālu" par "ārvalstu aģentu", un 2021. gada nogalē Krievijas tiesa pieņēma lēmumu par "Memoriāla" slēgšanu.
"Organizācija tika slēgta, bet cilvēkus, kas veidoja "Memoriālu", neizdosies apklusināt," uzsver Nobela komiteja.
Krievijā valdošā režīma pārstāvji paziņojuši, ka Nobela Miera prēmija jau sen esot "politizēta".
Ukrainas organizācija dokumentē Krievijas pastrādātos kara noziegumus
Ukrainas nevalstiskā organizācija "Pilsonisko brīvību centrs" ir dibināta 2007. gadā Kijivā. Tā nodarbojas ar Ukrainas demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.
2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī organizācija aktīvi pievērsusies Krievijas pastrādāto kara noziegumu identificēšanai un dokumentēšanai.
"Mums jāizveido starptautisks kara tribunāls, kas sauktu pie atbildības Putinu, Lukašenko un citus kara noziedzniekus," vēsta Pilsonisko brīvību centra vadītāja Oleksandra Matvijčuka.
Three things which I want to say in accordance of receiving Nobel prize today. https://t.co/MKRjr6nESq pic.twitter.com/jUxZXnFXhL
— Oleksandra Matviichuk (@avalaina) October 7, 2022
Nobela Miera prēmijas laureāti paziņoti dienā, kad Krievijas vadonis Vladimirs Putins svin 70 gadu jubileju. Norvēģijas Nobela komitejas pārstāvji uz žurnālistu jautājumu atbildēja, ka balvas pasniegšana Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvjiem nekādā veidā neesot saistīta ar Putina jubileju.
Nobela prēmijas ieguvējiem pienākas 10 miljonu Zviedrijas kronu (ap 925 000 eiro) naudas balva.
Nobela prēmija nepalīdzēja nosargāt "Novaja gazeta"
Nobela Miera prēmija pagājušogad tika piešķirta Krievijas žurnālistam Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu vārda brīvības stiprināšanā, kas ir svarīgs priekšnoteikums demokrātijas un miera saglabāšanai.
Muratovs ir ilggadējais Krievijas laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors. "Novaja gazeta" žurnālisti bieži publicējuši Krievijas varai netīkamu informāciju.
Šogad pavasarī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā laikraksta vadībai nācās pieņemt lēmumu par "Novaja gazeta" darbības apturēšanu, jo varasiestādes draudēja slēgt šo izdevumu.
Muratovs ar laikraksta kolektīvu nolēma ziedot saņemto Nobela Miera prēmijas medaļu palīdzībai Ukrainas kara bēgļiem. Pašlaik trimdā Rīgā tiek izdots laikraksts "Novaja gazeta. Eiropa".
