Norvēģijas Nobela komiteja uzsvērusi, ka organizācija apbalvota par tās darbu pie kodolieroču problēmas popularizēšanas. Tas arī esot aicinājums pasaules kodolvalstīm sākt nopietnas sarunas par atbruņošanos.
Nobela komitejas prezidente Berita Reisa-Andersena, norādot uz šīs problēmas aktualitāti, sacīja, ka “mēs dzīvojam pasaulē, kur kodolieroču izmantošanas apdraudējums ir lielāks, nekā tas ir bijis līdz šim”.
“Turklāt dažas valstis arī modernizē savu kodolarsenālu, un pastāv reāli draudi, ka aizvien vairāk valstu varētu mēģināt iegūt kodolieročus, kā, piemēram, Ziemeļkorejas gadījumā,” uzsvēra viņa.
Zīmīgi, ka darīts laikā, kad Ziemeļkoreja veikusi vairākus jaunus kodolizmēģinājumus un raķešu izmēģinājumus, radot ievērojamu saspīlējumu Āzijā.
“Organizācija ICAN saņem šo pagodinājumu par darbu, lai pievērstu uzmanību katastrofiskajām humānajām sekām pēc jebkādas kodolieroču pielietošanas un par centieniem panākt uz līgumu balstītu šo ieroču aizliegumu. Lēmums piešķirt Nobela miera prēmiju Starptautiskajai kampaņai kodolieroču aizliegšanai ir stingri balstīts Alfrēda Nobela gribā. Viņa testamentā teikts, ka prēmija jāpiešķir par brālības veicināšanu starp tautām, atbruņošanās un ieroču kontroles attīstīšanu un miera popularizēšanu,” skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētāja Bērita Reisa-Andersena.
Kodolieroču likvidēšanas kampaņa ir Ženēvā bāzēta organizācija, kurā kopumā piedalās vairāk nekā 460 dažādas nevalstiskās organizācijas ar vienotu mērķi – izstrādāt visaptverošu kodolieroču aizliegšanas līgumu, kuru parakstītu visas valstis.
Šogad jūlijā to ratificēja 122 valstis. Tiesa, to vidū nebija neviena no deviņām valstīm, kuru arsenālā ir kodolieroči.
“Kustība tika sākta 2007.gadā, ļoti lielā mērā iespaidojoties no citas starptautiskas kampaņas, kas arī ieguva Nobela prēmiju par kājnieku mīnu aizliegšanu. Šis aizliegums šogad svin 20 gadus. Pats līgums tiks atklāts parakstīšanai 20.septembrī, tā kā mēs strādāsim ļoti smagi, lai panāktu, ka to ratificē pēc iespējas vairāk valstu un padarīt šo normu par ietekmīgu. Lai gadījumā, ja sākotnēji valstis to neparaksta, tās jūt tās svaru un maina savu politiku,” stāstīja Kodolieroču kampaņas likvidēšanas izpilddirektore Beatrise Fina.
Nobela prēmiju saņēmusī organizācija arī paziņojusi, ka nākotnē arvien vairāk valstu izteiks asu nostāju pret kodolieročiem un spiediens no sabiedrības padarīs kodolvalstīm grūtāk attaisnot savus kodolieroču krājumus.
Šī nav pirmā reize, kad Nobela miera prēmija piešķirta organizācijai, kas cīnījušās par kodolieroču ierobežošanu. 2005.gadā tā piešķirta Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai par centieniem ierobežot kodolenerģijas izmantošanu militāriem mērķiem. Tolaik prēmija bija saistīta ar centieniem apturēt Irānas kodolprogrammu, kas veiksmīgi noslēdzās pirms diviem gadiem.
Šogad Miera prēmijai izvirzīti 318 cilvēki un organizācijas. Ierasti ir bijis ļoti grūti prognozēt prestižās prēmijas laureātu, tomēr šogad virmo spekulācijas, ka Nobela Miera prēmija varētu būt saistīta ar kodolieroču jautājumu.
Pērn Nobela Miera prēmiju piešķīra Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par "apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru".
