Prāmis, kura katastrofā gāja bojā 852 cilvēki, guļ dzelmē ļoti tālu no sauszemes apmēram 80 metru dziļumā, un pirmoreiz tika pētīts ar zemūdens robotiem un citām modernām iekārtām, iegūstot ļoti precīzus datus.
Pētnieki jau iepriekš vairākkārt ir teikuši, ka priekšizpētes uzdevums nav atbildēt uz jautājumu, kāpēc prāmis nogrima, bet tikai saprast, vai ir nepieciešams turpināt pētīt. Un tagad secināts, ka iemeslu tam ir pietiekami.
Arvien vēl nav skaidrs, kā kuģa korpusā radušās daudzās plaisas. Lielākā no tām stiepjas vismaz 22 metru garumā un ir vismaz četrus metrus plata. Tieši tai pretim jūras dibenā ir granīta pamatiezis, savukārt citur pamats ir daudz mīkstāks. Uz to norāda Stokholmas universitātes zinātnieku iegūtie dati. Vai nelīdzenā gultne, uz kuras vraks guļ, ir radījusi korpusa deformācijas? Tā ir viena no versijām.
Izmeklēšanas grupas pārstāvis no Zviedrijas Jonass Beikstrands teica:
"Tas ir iespējams izskaidrojums bojājumiem kuģa aizmugures daļā. Bet mēs to nevaram apstiprināt, mums ir jāturpina to pārbaudīt."
Jānoskaidro arī, kāpēc priekšgala rampa, par kuru bija pieņemts uzskatīt, ka tā ir savā vietā, patiesībā ir atdalījusies no korpusa un guļ atsevišķi. Vraka priekšgals ir vaļā un pa to var iekļūt auto klājā, kur rēgojas apgāzušās kravas mašīnas.
Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikass norādīja: "Nākamajā posmā mums jāuzzina svarīga lieta – kā kuģis nogrima. Līdz šim mēs diezgan skaidri zinām, kāds bija procesa sākums. Bet kādas bija beigas, kā tieši kuģis nogrima, kā tas saskārās ar jūras gultni, kā tas kustējās – par to mums nav nekādas informācijas."
Turpmākajā izpētē nākamā gada pavasarī plānots, piemēram, vraka apkārtnē meklēt visas prāmim piederošās metāla daļas un savākt vēl citus datus, lai radītu digitālu kuģa kopiju, kas ļautu veikt precīzas simulācijas par notikušo. Paralēli savu izpēti veic arī par privātiem līdzekļiem sponsorēta izpētes komanda. Arī tā gala secinājumus vēl nav sniegusi.
KONTEKSTS:
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1979./80. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
Šovasar uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.
