Dodoties četru dienu tūrē pa Eiropu, kuras darba kārtību pilnībā izmainījuši Ukrainas notikumi un Krimas aneksija, ASV delegācija un prezidents pauž atbalstu sabiedrotajām un piekodina, ka Krievijas agresija nedrīkst palikt nesodīta.
Nemainīgs paliek Amerikas atbalsts mūsu NATO partneriem. Mūs saista patiesa apņemšanās, kas pausta 5. pantā – apņemšanās aizstāvēt vienam otru. Tāpat mūs vieno arī kopīgas vērtības, par kurām upurējušās daudzas paaudzes. Mēs jau esam palielinājuši atbalstu mūsu Austrumeiropas partneriem un turpināsim stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības spējas, vienlaikus veicinot kooperāciju Eiropā ekonomikas un enerģētikas sektora jomā,” uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.
Kodoldrošības samitā Nīderlandē krustosies arī prezidenta Obamas un Ķīnas vadītāja Sjī Dziņ Pina ceļi. ANO Drošības padomes sēdē par Ukrainu Maskava jau palika bez oficiālās Pekinas atbalsta. Tomēr deguna priekšā paņemot Krimu sev, Krievija nostādījusi Baltā nama saimnieku neērtā situācijā gan iekšpolitiski, gan arī uz starptautiskās skatuves.
Amerikā jautājums - kurš prezidents ir pazaudējis Ukrainu? - ir ļoti, ļoti aktuāls un klātesošs arī iekšpolitiskajā dzīvē. Obama negrib kļūt par prezidentu, kas pazaudējis Ukrainu. Tas ir daļēji par Ukrainu un par atbalsta meklēšanu pašā sabiedrībā, jo šobrīd var teikt, ka sabiedrība gaida aktīvāku nostāju,” komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Obama atkārtoti raida atbalsta signālu Baltijas valstīm, Polijai un Rumānijai. Tomēr ir viegli palielināt ASV bruņoto spēku klātbūtni, nosūtot lidmašīnas un atbalsta personālu. Daudz grūtāk panākt vienotas sankcijas no Eiropas. Eirobloks gan demonstrēja nosodījumu, taču dara to ļoti piesardzīgi. Laikā, kad nīkuļo ekonomika, Eiropa negrib un nevar atļauties sankciju cenu.
To, ka sankcijas ķers visus, atzīst ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala. Savienotās Valstis nevar apsolīt, ka paglābs no to sekām Latviju, taču strādā pie stratēģijas, lai negatīvais iespaids būtu līdzsvarots.
„Esam to pārrunājuši divpusējo sarunu ceļā starp ASV un Latviju. Tāpat, kad pagājušajā trešdienā tikās viceprezidents Baidens un prezidents Bērziņš, viņi runāja par sankcijām, to iespējamajām sekām un to, cik tas izmaksās mums pašiem. Pārrunājām, kā iespējams nodrošināt vienotas sankcijas. Arī to, ka cena par šādām sankcijām ir jāsadala vienmērīgi. Tas būs arī temats diskusijām ES. Tā ir arī nopietna sadaļa sarunās starp ASV un atsevišķām ES valstīm. Neviena valsts pilnībā neizvairīsies no sankciju radītājām sāpīgajām sekām. Taču sankciju cenu var sadalīt vienlīdzīgi, pareizi tās piemērojot un līdzsvaroti sadalot. Esam vienisprātis, cik svarīgas ir sankcijas, ņemot vērā Krievijas veikto starptautisko tiesību pārkāpumu. Krievijai par to jāsamaksā. Lai to panāktu, mēs strādāsim kopā,” sacīja Pekala.
Divu Krievijas banku izsniegtās maksājumu kartes uz laiku kļuva nederīgas. Tas ir viens no piemēriem ceturtā līmeņa sankcijām, par kurām brīdina Baltais nams, cerībā vēl apturēt Krieviju un deeskalēt situāciju.
