Tas ir ļoti pozitīvs signāls visam Baltijas reģionam Tā ziņu, ka pēc pāris nedēļām Tallinā ieradīsies Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama, komentē uzrunātie eksperti. Obamas prezidentūras laikā tā būs viņa pirmā vizīte Baltijā. Par tikšanās vietu ar Baltijas valstu prezidentiem Obama šoreiz izvēlējies Igauniju, un politologi pieļauj, kas tas varētu būt pašreizējā kaimiņvalsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa aktīvās diplomātijas nopelns.
Ieilgstot Ukrainas krīzei, Baltijas valstis un Poliju arvien biežāk oficiālās vizītēs sāka apmeklēt ietekmīgi rietumvalstu diplomāti un politiķi. Martā, uzreiz pēc Krimas aneksijas, Baltijas valstu prezidenti Viļņā tikās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Aprīlī Latviju apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija ar ietekmīgo Krievijas ārpolitikas kritiķi Džonu Makeinu priekšgalā. Savukārt jūnijā Baltijas valstu līderi Polijā tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Tagad zināms, ka jau drīz – septembra sākumā – gaidāma vēl viena šāda tikšanās - šoreiz Igaunijā. Ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra uzskata, ka tas ir signāls tieši Krievijai:
„Es pieņemu, ka Obamam būs kāds ļoti konkrēts vēstījums atbilstoši viņa vispārzināmajai tēzei, ka Krievija ir tā, kura izvēlas, un NATO un ASV neko Krievijai neuzspiež, tā ir viņas pašas izvēle.”
Līdzīgās domās ir Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Viņš norāda, ka Obamas vizīte ir kārtējais atgādinājums, ka Amerika par Baltiju nav aizmirsusi. Turklāt ASV prezidents varētu vēlēties personīgi apspriesties ar Baltijas valstu prezidentiem par jautājumu, kas gaidāmajā NATO samitā Velsā raisīs diskusijas – iespējamo alianses militāro bāzu izvietošanu šajās valstīs. Runājot par to, kādēļ par Obamas galamērķi izvēlēta tieši Igaunija, abi eksperti uzsver kaimiņvalsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa personības nozīmi.
„Šeit, visticamākais, laikam jāskatās uz to, cik Igaunijas prezidents ir bijis labs diplomāts, cik viņš ir spējis Obamas kungu ieintriģēt vairāk savā veidā. Varbūt tas ir viss Igaunijas diplomātijas nopelns, kaut gan, protams, ja mēs skatāmies, ka ļoti bieži Baltijas valstis kā vienots spēlētājs, nu tad arī šinī gadījumā tas ir visu triju Baltijas valstu nopelns. Vienkārši šinī gadījumā ir jautājums, kura persona ir likusies pievilcīgāka droši vien,” saka Bukovskis.
Līdzīgi spriež arī Skudra: „Nevaram žēloties par to, ka ASV prezidenti Latviju būtu reti apmeklējuši 21. gadsimtā, tas tā nav. Kas attiecas uz Igauniju, es pieņemu, ja, teiksim, runājam par blakusfaktoriem, nosacīti no visiem trim Baltijas valstu prezidentiem ar Igaunijas prezidentu Barakam Obamam ir izveidojies tīri personiski vislabākais kontakts.”
Latviju tiešām vizītēs ir apmeklējuši abi iepriekšējie Amerikas Savienoto Valstu prezidenti. Bils Klintons ar kundzi Hilariju Latvijā ieradās 1994. gadā, kad tikko bija noslēgušās sarunas par Krievijas armijas izvešanu. Savukārt viņa pēctecis amatā Džordžs Bušs Latviju apmeklējis pat vairākas reizes. Vispirms valsts vizītē 2005. gada maijā, kad viņa viesošanās tika skaidrota ar labajām attiecībām ar toreizējo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, bet pēc tam 2006. gadā, kad Rīgā notika pirmais NATO samits bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Igaunijas vadošie politiķi un eksperti gaidāmo Obamas vizīti Igaunijā saista arī ar faktu, ka Igaunija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas izpilda alianses prasību par militāro budžetu. Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas aizsardzībai atvēlējusi prasītos divus procentus no IKP un, iespējams, tieši tāpēc pirms NATO samita Baraks Obama viesosies Tallinā, nevis Rīgā vai Viļņā.
„ASV vizīte Igaunijā noteikti pauž skaidru vēstījumu. Es domāju, ka papildus mūsu divpusējām attiecībām galvenais sarunu temats būs drošība gan mūsu reģionā, gan Eiropā kopumā. Šajā kontekstā ir nozīmīgi, ka Igaunija, lai gan nav starp lielākajām dalībvalstīm, ir starp retajām, kas velta aizsardzībai tādu finansējumu, par kādu pieņemta NATO vienošanās. Domāju, ka vismaz daļēji ASV prezidenta vizīte organizēta, lai uzsvērtu šo faktu,” paudis Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Savukārt Tartu Universitātes profesors Andress Kasekamps norāda:
„Tas ir spēcīgs signāls, atgādinot, ka sabiedrotie Austrumeiropā nav aizmirsti un sniedzot viņiem drošības sajūtu. Acīmredzot Igaunija tika izvēlēta no Baltijas valstīm, jo Igaunija veltījusi ievērojami vairāk līdzekļus aizsardzībai kā Latvija un Lietuva. Es domāju, ka tā Igaunija tiek atzinīgi novērtēta.”
