Kā savā uzrunā pēc četrpusējās tikšanās uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ASV ir bijusi līdzās Baltijas valstīm gan tad, kad pirms 20 gadiem no šī reģiona tika izvests krievu karaspēks, gan arī laikā, kad mūsu valstis iestājās NATO. Arī tagad, pirms NATO samita, visu četru valstu līderiem esot vienāds viedoklis par to, kādi jautājumi samitā būtu jāizskata.
„Šobrīd Eiropā mēs saskaramies ar pilnīgi citu drošības situāciju. Mēs sagaidām, ka samitā tiks apstiprināts gatavības rīcības plāns, kas vadīs sabiedroto valstis turpmākajos gados. Mēs ceram izstrādāt stiprus pamatus sabiedroto valstu turpmākai klātbūtnei pie alianses austrumu robežas. Tāpat ceram, ka tiks pastiprināti Polijā bāzētie spēk , piešķirot tiem lielāku nozīmi kolektīvās drošības garantēšanā. Tas ļautu veicināt NATO ātrās reaģēšanas spējas šajā reģionā un palielinātu drošību NATO perifērijā,” norādīja Tomass Hendriks Ilvess.
Tikšanās laikā valstu līderi apsprieduši arī situāciju Ukrainā un iespējas palīdzēt šai valstij. Tomass Hendriks Ilvess norādīja, ka pašreizējā situācija nedrīkst atstāt nomaļus arī pārējās Austrumu partnerības valstis, piemēram, Moldovu un Gruziju. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādīja, ka Ukrainā notikušais ir uzbrukums ne tikai mieram, bet arī pēc Otrā pasaules kara noteiktajām robežām, tāpēc arī ASV prezidenta vizīte šajā situācijā ir īpaši svarīga.
„Šodien un rīt mēs runājam par miera nākotni Eiropā. Kāpēc, domājot ne tikai par mūsu reģionu, bet arī Ukrainu, atbildība gulstas uz mūsu pleciem? Tāpēc, ka Ukraina pašlaik atrodas pirmajās rindās visu mūsu dēļ. Un mums pret to ir jāattiecas ļoti nopietni un atbildīgi, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, kādi ir mūsu rokās,” sacīja Lietuvas prezidente.
Arī Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka vienota balss, reaģējot uz notikumiem Ukrainā, ir galvenais priekšnoteikums situācijas atrisināšanai.
„Mēs vēlamies redzēt ASV karavīrus un ekipējumu Latvijā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs arī atbalstām Amerikas Savienoto Valstu centienus apvienot starptautiskās sabiedrības reakciju uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Mums ir jāapzinās, ka turpmākas agresijas apturēšanai solidaritāte un runāšana vienā valodā ir īpaši svarīga,” uzsvēra Bērziņš.
Kā jau tika gaidīts pirms šīsdienas sarunām, Baltijas valstu līderi vēlējās dzirdēt no Baraka Obamas Savienoto Valstu apņemšanos arī turpmāk līdzdarboties reģiona drošības garantēšanā. Kā tikšanās noslēgumā paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, Savienoto Valstu uzticība NATO līguma 5.punktam par kolektīvo aizsardzību ir stingra kā klints.
„Savienotās Valstis ir palielinājušas savu klātbūtni Baltijā un plāno darīt vēl vairāk. Mans piedāvājums amerikāņu spēku klātbūtnes palielināšanai Eiropā iekļauj arī papildus lidmašīnu nodrošināšanu Baltijas reģiona uzraudzībai. NATO samitā būs iespēja diskutēt ar sabiedrotajiem par šī plāna turpmāku īstenošanu, ieskaitot infrastruktūras uzlabošanu ātrās reaģēšanas spēku uzņemšanai. Galvenais secinājums ir šāds - kā NATO sabiedrotie mēs izpildīsim savus pienākumus, ko paredz NATO 5. punkts. Un es vēlos, lai katrs igaunis, latvietis un lietuvietis zinātu, ka jūs nekad nebūsiet vieni!” sacīja Obama.
Žurnālisti arī interesējās, vai papildus spēku izvietošana Baltijā nebūs 1997.gadā noslēgtā NATO un Krievijas pakta pārkāpums. Taču gan Tomass Hendriks Ilvess, gan Baraks Obama atzina, ka pēdējā laikā drošības situācija reģionā ir mainījusies un Krievija līdzšinējā līguma noteikumus ir pārkāpusi, taču par jebkādām iespējamām izmaiņām šajā līgumā noteikti tiks spriests NATO Velsas samitā.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Baraks Obama Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu paziņoja par papildu lidmašīnām gaisa spēkiem, lai varētu patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO uzlabos savu militāro gatavību, nodrošinot lielāku klātbūtni Austrumeiropā. NATO samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Šādi NATO reaģē uz notikumiem Ukrainā, kur pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
