Lai krievi saprastu, ka Kremļa propaganda tos māna, tāda cerība sākotnēji bija Aļonai. Viņa ir psiholoģe, privātuzņēmēja, 28 gadus nodzīvojusi Krievijā, pēc tautības krieviete, arī runā tikai krieviski.
Sieviete gribēja, lai viņas pamanītos kadrus ierauga arī Krievijā. Viņa pastāstīja: "Man Maskavā ir draudzene, žurnāliste. Viņa centās izveidot raidījumu. Bet to aizliedza.
Es sūtīju video viņai no veikaliem, no ielām, ar plakātiem. Bet viņa man atrakstīja: "Tu jau saproti, ka mums neatļauj karu saukt par karu un es šo raidījumu vairs nevaru izveidot. Tādēļ nesūti man vairs neko.""
Pašlaik Aļona darbojas kā brīvprātīgā, palīdz bēgļiem, kas ierodas Odesā, bez maksas sniedz psiholoģiskas konsultācijas.
"Man ir klienti dažādās Ukrainas pilsētās. Nupat runāju ar vienu klienti – Sofiju, kura tagad dzīvo Grieķijā. Viņa ir no Harkivas. Viņai ir trīs bērni. Viņi aizbrauca pirmajā dienā, kad sākās Harkivas bombardēšana. Esmu psiholoģe, bet, ar viņu runājot, es raudāju. Jo viņa stāsta, kā tas ir... Tas ir patiešām briesmīgi," stāstīja sieviete.
Arī Odesā skanot trauksme, kad pretgaisa aizsardzība cenšas notriekt raķetes, kas tiek izšautas no kuģiem Odesas piekrastē. Iedzīvotājiem tādēļ ir ļoti bail. Aļona tiekas gan ar iedzīvotājiem, gan ar karavīriem, lai runātu, kā strādāt ar sevi šajā situācijā.
"Viņi stāsta, ka viss ir ļoti slikti. Mani bijušie klienti, kuri dzīvo Kahovkā Hersonas apgabalā, bija izgājuši mītiņā. Un uz viņiem sāka šaut. Sākumā šāva gaisā, bet pēc tam uz cilvēkiem. Šāva pa kājām – it kā lai nenogalinātu, bet lai sakropļotu un lai būtu sāpīgi. Tas ir vienkārši briesmīgi!" stāstīja Aļona.
Viņa nelolo cerības, ka Krievija neuzbruks Odesai.
"Tad, kad tas viss sākās, kara priekšvakarā, 23. februārī, vēl pirms pirmajiem raķešu triecieniem neviens tam neticēja. Pat mans tēvs, kurš krievu armijā bija pulkvedis un nodienēja visu mūžu.
Neskatoties uz to, ka te ir vēsturisks centrs un UNESCO aizsardzība – tas viss var tikt iznīcināts tāpat kā Harkivā un Mariupolē. Un tas ir šausmīgi!" sacīja sieviete.
Aļona uzsvēra, ka Krievijas minētās problēmas ir izdomātas: "Mans uzņēmums strādā arī ar cilvēkiem Rietumukrainā, Hmeļņickas pilsētā, kur visi runā ukrainiski. Mēs saprotamies. Viņi ukrainiski, es – krieviski. Un es ne reizi neesmu jutusi, ka tas kaut kādā veidā mani ierobežotu. Tas viss ir izdomāts! Tas viss nav taisnība! Svarīgi, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi. Lūk, jūs dzīvojat valstī, kur nav kara. Bet jūs veidojat šo raidījumu, un es gribu tieši lūgt, lai cilvēki iet un runā par to. Tas ir svarīgi."
Aļona varētu doties prom pie meitas, kas dzīvo Amerikā. Tomēr sieviete nolēmusi palikt Ukrainā. Viņu mājā no 108 dzīvokļiem iemītnieki palikuši tikai sešos. Odesā, kur pirms kara bija ap miljons iedzīvotāju, tagad ielas ir tukšas, taču visi pilsētas dienesti funkcionē, ir arī sabiedriskais transports un apgāde.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
