Saindētās olas nāk no Nīderlandes
Lielveikali Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē un Zviedrijā no tirdzniecības izņēmuši tūkstošiem olu pēc tam, kad tajās tika atklāta fipronila klātbūtne. Fipronils ir indīga viela, ko var izmantot, lai ārstētu dzīvniekus no parazītiem. Tomēr Eiropas Savienības noteikumi to aizliedz izmantot uz dzīvniekiem, ko izmanto pārtikas ražošanā.
Saindētās olas nāca no Nīderlandes, kas ir Eiropas lielākā olu un olu produktu eksportētājvalsts.
Pēc fipronila pēdu atklāšanas daļā olu valstī uz laiku slēgtas aptuveni 180 putnu fermas, kamēr turpinās izmeklēšana.
Tiek uzskatīts, ka tokstiskā viela fermās nonāca no Nīderlandes uzņēmuma ''Chickfriend'', kura pakalpojumus vistu audzētāji izmantoja, lai mājputnus atbrīvotu no tādiem parazītiem kā utīm.
Drošības pasākumu ietvaros Nīderlandē nokautas simtiem tūkstošu vistu, bet šāds liktenis draud vēl miljoniem, skandālam Eiropā izplešoties. Pirmdien kļuva zināms, ka saindētās olas caur Vāciju varētu būt nonākušās arī Francijā un Lielbritānijā.
Beļģi informāciju ES ātrās brīdināšanas sistēmā ievadījuši tikai mēnesi pēc faktu konstatācijas
Skandāla krustugunīs nonākusi arī Beļģija, kas atzinusi, ka par saindētajām olām zināja jau jūnija sākumā. Tomēr Beļģijas pārtikas drošības aģentūra citas valstis par saviem atklājumiem Eiropas Savienības (ES) ātrās brīdināšanas sistēmā informēja tikai vairāk nekā mēnesi vēlāk – 20. jūlijā. Iemesls – jo bija sākta izmeklēšana. Arī Beļģijā bloķēta vairāku desmitu vistu uzņēmumu produktu nonākšana veikalu plauktos.
Vācija šādu rīcību nosodījusi un pieprasa paskaidrojumus par kavēšanos.
Berlīne vakar pieprasīja Beļģijas un Nīderlandes varasiestādes steidzami sniegt vairāk informācijas par, kā to nosauca Vācija, „noziedzīgo tīklu”, kas iesaistīts olu saindēšanā ar fipronilu.
Beļģijas lauksaimniecības un veselības ministriem šodien būs parlamenta priekšā jāskaidrojas par situāciju.
Notiekošais arī liek uzdot jautājumus par Eiropas Savienības (ES) ātrās brīdināšanas sistēmas efektivitāti. Eiropas Komisija norāda, ka tās uzdevums sistēmu ir tikai administrēt un izplatīt informāciju un tā nevar rekomendēt drošības pasākumus. Tas un turpmākā rīcība ir atkarīga tikai no pašām valstīm, jo visas olas ir izsekojamas, norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Anna Kaisa-Itkonena. Jautāta, vai pret Beļģiju par kavēšanos brīdināt pārējās valstis ar tikt sākta pārkāpuma procedūra, Itkonena vakar atzina, ka tas ir iespējams, bet to vēl pāragri komentēt:
„Ja pēc visu šo gadījumu izmeklēšanas mēs secinām, ka ir dalībvalsts, kas nav informējusi sistēmu pietiekami agri, tad šī valsts būs pārkāpusi regulācijas un mēs varam sākt pārkāpuma procedūru. Tomēr vēlos uzsvērt, ka patlaban šis nav Beļģijas gadījums – joprojām ir daudz informācijas, kas ir jānoskaidro, un mēs esam saziņā ar Beļģijas varasiestādēm.”
Pārbaudīs arī vistu gaļu
Vakar fipronila skarto olu skandāls guva jaunu pavērsienu. Nīderlandes varasiestādes paziņoja, ka sākušas pārbaudīt arī vistas gaļu, kas nāk no skartajām fermām, lai noskaidrotu, vai saindēta nav arī tā. Varasiestādes norādīja, ka
uzmanība pievērsta dažiem desmitiem fermu, kas ražoja gan olas, gan gaļu.
Tikmēr Francija, kurā arī esot nogādāta neliela daļa saindēto olu no Nīderlandes, uzsvērusi, ka fipronila pēdas uzreiz nenozīmē, ka šīs olas rada veselības riskus, un turpina pārbaudes. Toksikologs Alfēds Bernārs Fancijas medijiem norādīja – jābūt ļoti lielai šīs toksiskās vielas koncentrācijai, lai tā radītu nopietnus draudus veselībai, un šis nav tas gadījums:
„Reiboņi, nelabums, vemšana – tās ir neirotoksiskās sekas, kas ir pārejošas. Letāli iznākumi ir ļoti reti, tas ir varbūt viens nāves gadījums 30 gados. Tam ir nepieciešamas tiešām ļoti milzīgas devas, praktiski, 0,5 grami. Vienā olā ir desmit tūkstoš līdz simts tūkstošiem reižu mazāk.”
Pasaules Veselības organizācija fipronilu uzskata par mēreni toksisku, lielos daudzumos tas var kaitēt cilvēka nierēm, aknām un vairogdziedzerim.
