Viņš uzsvēra: "Krievijas domāšana un armija ir kā padomju laikos. Tikai ar papildu meikapu, kas viegli lobās nost." Pēc Pabrika teiktā, jebkurš, pazīstot Krieviju, nepaļautos uz to.
Arī tālākajā karā Krievija, visticamāk, iešot klasisko ceļu, jo tai ir problēmas ar apgādi. Krievija terorizēs Ukrainas iedzīvotājus, mēģinot ieņemt Kijevu, kuru varētu "pataisīt par 1945. gada Berlīni, sakot, ka nacisti ir iznīcināti".
Vienlaikus Pabriks aicināja nepārspīlēt iespēju slēgt Ukrainas debesis, jo tas neatrisinās visu problēmu, bet vienlaikus dos Krievijai ieganstu, ka NATO iesaistījies karā. "Mēs nebūsim tie, kas Krievijai kādreiz pateikuši, ka gribam karot," sacīja politiķis.
Rietumi turpināšot atbalstu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju. "Ja Krievija tā turpinās, tā atradīsies kaut kur starp Venecuēlu un Ziemeļkoreju," komentēja Pabriks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
