ĪSUMĀ:
- Sarunas par jaunu vienošanos par “Brexit” ilga vairākas diennaktis.
- Rezultātā Eiropas Komisijas un Lielbritānijas valdības sarunu vadītāji ir spējuši vienoties.
- Abām pusēm izdevies atrast kompromisu daudzos jautājumos, kas saistīti ar Īrijas un Ziemeļīrijas robežu.
- Vienošanos vēl jāapstiprina EP un Lielbritānijas parlamentam.
- Joprojām nav skaidrs, vai Džonsons spēs panākt jaunā līguma apstiprināšanu britu parlamentā.
Džonsons un Junkers paziņoja, ka jaunais līgums ir krietni labāks par iepriekšējo, ko trīs reizes ir noraidījis Lielbritānijas parlaments. “Esam panākuši lielisku jaunu vienošanos, kas atdod kontroli,” sacīja Džonsons. Tikmēr Junkers to raksturoja kā “taisnīgu un sabalansētu vienošanos”.
Ierodoties ES līderu sanāksmē, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") arī pauda pārliecību, ka šī vienošanās rada skaidrību iedzīvotājiem un pasargā ES ekonomiskās intereses. “Ja viņi iet prom, tad mums ir daudz labāk, ka viņi iet ar vienošanos. Un šāda vienošanās, kas šodien ir panākta, manuprāt, ir pilnībā pieņemama,” sacīja Kariņš.
"Jauna pieeja"
Džonsona pārstāvji informēja, ka jaunā vienošanās vairs neparedz pagaidu noregulējumu, lai nepieļautu robežkontroles atjaunošanu uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas, ko paredzēja iepriekšējās valdības vadītājas Terēzas Mejas panāktā vienošanās, kuru parlaments noraidīja, vēstīja “Sky news”,
ES sarunvedējs Mišels Barnjē piekrita, ka iepriekš paredzētais pagaidu regulējums tiek atcelts un aizvietots “ar jaunu pieeju”.
Viņš piebilda, ka ES un Lielbritānija vēlējas saglabāt mieru Īrijas salā sarunu laikā un izvairīties no cietas robežas. Barnjē arī norādīja, ka izstāšanas līgumā nevajadzētu būt lieliem pārsteigumiem, par vairākām lietām vienošanās panākta jau pirms gada, bet tagad ir iekļauti jauni elementi attiecībā uz Īriju un Ziemeļīriju.
Britu puse ievērojami piekāpusies – sākotnēji Džonsons bija iecerējis muitas posteņus Ziemeļīrijas un Īrijas sauszemes robežas tuvumā. Tagad šī sauszemes robeža būs brīva, kā to gribēja ES, jo Džonsons piekrita, ka muitas režīma robeža būs uz jūras – starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju.
Barnjē norādīja, ka atrasts samērā sarežģīts juridisks risinājums preču un iedzīvotāju kustībai starp Īriju un Ziemeļīriju: “Lielbritānijas varasiestādes varēs aplikt preces, kas ienāk no citām valstīm, ar Lielbritānijas muitas nodevām, ja vien nepastāv risks, ka šīs preces nonāks mūsu vienotajā tirgū. Savukārt, ja šāds risks pastāv, tad Lielbritānijas varasiestādēm būs jāpiemēro mūsu muitas nodevas.”
"Tas rada īpašu risinājumu Ziemeļīrijai, ņemot vērā tās īpašo vēsturisko un ģeogrāfisko situāciju, un nodrošina, ka starp ziemeļiem un dienvidiem nav cietās robežas," sacīja Īrijas premjers Leo Varadkars.
“Pēdējais laiks pabeigt izstāšanās procesu un iespējami ātrāk sākt sarunas par Eiropas Savienības nākotnes attiecībām ar Apvienoto Karalisti,” sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs ir Donalds Tusks.
Barnjē arī atklāja, ka Lielbritānija piekritusi samaksāt ES savas saistības, kas varētu sasniegt 39 miljardus mārciņu jeb aptuveni 45 miljardus eiro.
Vienošanās vēl jāapstiprina
Vienošanās vēl jāapstiprina Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam. Tiesa, pašlaik nav skaidrs, vai tajos tā varētu gūt atbalstu.
Britu parlaments, lai apspriestu jauno vienošanos, sanāks uz sēdi sestdien, 19. oktobrī, kas būs pirmā brīvdienu sēde pēdējo 37 gadu laikā, norādīja “Sky news”. "Es tagad ceru, runājot par ievēlētiem pārstāvjiem, ka mani kolēģi Vestminsterā vienosies, lai apstiprinātu šo lielisko vienošanos un bez ilgākas kavēšanās beidzot īstenotu “Brexit”," sacīja Džonsons.
Opozīcijas partijas līderis Džeremijs Korbins atzinis, ka viņš neatbalstīs vienošanos, un aicinājis rīkot atkārtotu referendumu.
Liberāldemokrātu līderis paziņoja, ka cīņa par “Brexit” apturēšanu nebūt nav beigusies. Arī Skotijas nacionālistu partija sola balsot pret vienošanos.
Arī “Brexit” partijas līderis Naidžels Farāžs paziņoja, ka jaunais līgums ir jānoraida.
Ziemeļīrijas Demokrātiskā Unionistu partija līdz šim ir bijusi kategoriski pret to, ka pēc izstāšanās starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti būtu kādas atšķirības vai muitas pārbaudes. Arī tagad partijas vadītāja Arlīna Fostere ir paziņojusi, ka jaunā vienošanās viņai neesot pieņemama.
Kuluāros tiek pieļauta iespēja, ka izgāšanās gadījumā Džonsons varētu piekrist sarīkot atkārtotu referendumu, lai gan oficiāli Londona to noliedz.
Tas prasītu arī vēl vienu izstāšanās termiņa pagarinājumu.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Boriss Džonsons, kurš vasarā Lielbritānijas premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja.
2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus.
