Par viņu balsoja 345 no 667 deputātiem. Mazpazīstamā politiķa Sasoli ievēlēšana apliecina, ka vairums Eiropas Parlamenta deputāti ir gatavi ievērot dalībvalstu līderu vienošanos par augstāko amatu sadali.
Sasoli ir Itālijas parlamentārietis un tika ievēlēts otrajā balsošanas kārtā, jo pirmajā viņš nesaņēma vairāk nekā puses EP deputātu balsu.
Vēl uz EP priekšsēdētāja amatu kandidēja zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere, kreiso pārstāve Sira Rego no Spānijas un konservatīvo deputāts Jans Zahradils. Kā savus galvenos izaicinājumus jaunievēlētais parlamenta priekšsēdētājs nosauca klimata pārmaiņas un migrāciju.
Sasoli dzimis Florencē 1956. gada 30. maijā. Viņš ir Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2009. gada, un maijā tika ievēlēts Parlamentā no “Partito Democratico” saraksta.
Dāvida Marijas Sasoli ievēlēšana par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju daudziem ir izrādījies pārsteigums, jo vēl līdz otrdienas vakaram viņš starp šī amata pretendentiem netika minēts.
Pēc tam, kad vakar Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojās par pārējiem vadošo institūciju vadītāju pretendentiem, tika ieteikts Eiropas Parlamenta vadībā apstiprināt kādu no sociālistu rindām. Iepriekš gan bija izskatīta iespēja šim amatam nominēt Eiropas Sociālistu partijas līderi Sergeju Staņiševu no Bulgārijas. Tādējādi tiktu ievērots Austrumeiropas līdzsvars vadošajos posteņos. Staņiševs gan savu kandidatūru neizvirzīja.
Kā bijušais Eiropas Parlamenta viceprezidents Sasoli ir labi pazīstams parlamentāriešu vidū un ir vadījis arī parlamenta plenārsesijas Strasbūrā.
Īsā uzrunā uzreiz pēc ievēlēšanas amatā priekšsēdētājs pateicās deputātiem par izrādīto uzticību.
“Eiropas pilsoņi ir pierādījuši, ka joprojām tic mūsu izvēlētajam ceļam. Tas vienīgais spēj sniegt atbildes uz globālajiem izaicinājumiem,” viņš teica.
Pēc balsojuma Sasoli aicinājis Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un Eiropas Komisiju ar lielāku drosmi reaģēt uz Eiropas pilsoņu prasībām.
Tāpat viņš aicinājis pastiprināt Parlamenta procedūras, lai padarītu to par īstu Eiropas demokrātijas aizstāvi.
Sasoli arī norādīja uz Parlamenta nākamo gadu prioritātēm: “Mēs esam milzīgu pārmaiņu procesā: jauniešu bezdarbs, migrācija, klimata pārmaiņas, digitālā revolūcija ir tikai daži jautājumi, kam būs nepieciešamas jaunas idejas un drosme,” sacīja Sasoli.
Sasoli Eiropas Parlamentu vadīs divarpus gadus, pēc tam šo posteni nododot kādam Eiropas tautas partijas pārstāvim.
Sasoli ir 63 gadi un viņš ir jau otrais bijušais itāļu žurnālists, kurš nokļūst Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja krēslā. Aizvadītos divarpus gadus šajā amatā ir bijis Antonio Tajāni. Lai gan abi pārstāv dažādas partijas, starp viņiem var saskatīt zināmas līdzības.
Sasoli ievēlēšana parādīja, ka vairums deputātu ir gatavi pieturēties pie Eiropadomē panāktās vienošanās par ietekmīgāko amatu sadalījumu. Tādēļ par spīti visiem iepriekšējiem paziņojumiem, ka eiroparlamentārieši būs gatavi apstiprināt Eiropas Komisijas vadītāja amatā tikai kādu no kandidātiem, kurš sevi pieteica pirms vēlēšanām, Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas izredzes iegūt komisijas vadību kļūst spēcīgākas.
Pirmā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas reakcija uz Eiropadomē panākto vienošanos bija noraidoša. Un jo sevišķi vācu sociāldemokrāti nav apmierināti ar fon der Leienas kandidatūru. Bijušais Eiropas Parlamenta līderis Martins Šulcs nodēvēja viņu par vājāko ministri Vācijas valdībā.
Tomēr fon der Leienai par labu nāk tas, ka viņa ir dzimusi Briselē, brīvi runā gan angļu, gan franču valodā un ir visai populāra Vācijā. Turklāt fon der Leiena tiek uzskatīta par vienu no tuvākajiem kancleres Angelas Merkeles sabiedrotajām.
Tajā pašā laikā daudzi ir neapmierināti ar to, ka šoreiz neviens no vadošajiem amatiem nav ticis Austrumu un Centrāleiropas politiķiem. Tādēļ premjeriem un prezidentiem tiek pārmesta ģeogrāfiskā līdzsvara neievērošana. Tomēr mūsu reģiona pārstāvji tiek mierināti ar solījumu, ka viņiem tiks piešķirti labi amati nākamajā Eiropas Komisijā.
EP prezidenta vara ir salīdzinoši mazāka nekā EK prezidentam vai par Eiropadomes prezidentam. Viņš ir ietekmīgs atsevišķās procedurālās situācijās – var izlemt lietas iekļaut darba kārtībā vai nē. Piemēram, viņš savulaik izlēma nepiešķirt Saharova balvu Krimas tatāru pārstāvim, lai gan komitejas viņu bija izvēlējušās. Parlamenta prezidentam ir jābūt neitrālam, jo viņš pārstāv parlamentu ar ļoti atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem.
EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”) ir bažīga par jauno EP prezidentu.
“Es šodien ļoti uzmanīgi klausījos Sasoli samērā garo, deklaratīvo runu, kas bija pilna ar dažādiem skaistiem saukļiem. Es domāju, ka viņš ir pārāk kaismīgs kā politiķis, lai viņš būtu neitrāls,” sacīja Kalniete.
KONTEKSTS:
Otrdien, 2. jūlijā, pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi panāca vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņoja, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).
Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).
