ĪSUMĀ:
- Balsojumā par Katalonijas parlamenta spīkeru nevarēja piedalīties vairāki jaunievēlētie deputāti, jo viņi atrodas apcietinājumā.
- Par spīkeru iecelts reģiona neatkarības piekritējs Ružē Turrēns.
- Turrēns pirmajā uzrunā parlamentam nosodīja politiķu ieslodzīšanu.
- Turrēna ievēlēšana par spīkeru - pirmais signāls Katalonijas jaunās valdības politiskajam kursam, norāda eksperti.
38 gadus vecais Ružē Turrēns pārstāv kreisā spārna politisko spēku „ERC”, kas atbalsta Katalonijas atdalīšanos no Spānijas. Ar desmit balsu pārsvaru viņš pārspēja savu sāncensi, vienotas Spānijas atbalstītāju.
Balsojums noritēja ļoti neparastos apstākļos, jo vairāki pēc ārkārtas vēlēšanām parlamentā jaunievēlētie deputāti uz to nevarēja ierasties tāpēc, ka atrodas apcietinājumā.
Apcietināto deputātu tukšajās vietās bija novietotas dzeltenās lentītes, kas simbolizē solidaritāti ar politieslodzītajiem.
Spānijas centrālās varasiestādes viņiem ir izvirzījušas apsūdzības par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, organizējot Katalonijas neatkarības referendumu. Balsošanā attālināti no cietuma drīkstēja piedalīties spīkera partijas „ERC” vadītājs kopā ar vēl diviem Katalonijas politiķiem, kuri atrodas ieslodzījumā. Bet vēl četri politiķi, kuri kopā ar gāzto bijušo Katalonijas premjerministru Karlesu Pudždemonu atrodas brīvprātīgā trimdā Briselē, šo iespēju nevarēja izmantot.
Arī savā pirmajā uzrunā jaunais Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns norādīja, ka politiķu ieslodzīšana ir nepieņemama.
Mediji un eksperti komentē, ka parlamenta spīkera ievēlēšanas iznākums ir ļoti tiešs signāls tam, kādu valdību Katalonijā vistuvākajā laikā var gaidīt. Pēc Madrides sasauktajām Katalonijas reģiona ārkārtas vēlēšanām daudz stiprākās pozīcijās parlamentā tagad ir separātisti, kuri uzstāj, ka nākamā Katalonijas valdība ir jāvada gāztajam premjerministram Karlesam Pudždemonam.
Pudždemons vairākkārt norādījis, ka Barselonā pagaidām atgriezties nevar - viņš tūdaļ nonāktu tiesas priekšā, jo Spānijas varas iestādes pēc Katalonijas balsojuma par neatkarību viņu apsūdz pretvalstiskā rīcībā, kas varētu vainagoties ar ļoti bargu cietuma un naudas sodu.
Pudždemons izteicies, ka būtu gatavs vadīt valsti arī no attāluma, ko Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs sauc par absurdu. Taču Pudždemona preses pārstāvis raidorganizācijai BBC norāda, ka neiespējami tas nav, minot, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps izmanto interneta sociālās saziņas vietni „Twitter”, lai sazinātos ar visiem ASV pilsoņiem.
Teorētiski, lai tiktu pārvēlēts amatā, Pudždemonam būtu jāierodas uz Katalonijas parlamenta sēdi, kurā notiks balsojums, taču šādi viņš tūdaļ tiktu nodots Spānijas varas iestāžu rokās.
Katalonijas jauno valdību cer izveidot tuvāko nedēļu laikā, taču, ņemot vērā sarežģīto situāciju, ir gaidāms garš process.
Spānija par Katalonijas jauno parlamenta spīkeru plašākus komentārus neizplata, savukārt Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, kurš ar uzrunu par Eiropas Savienības nākotni uzstājās Eiropas Parlamentā, sacīja, ka šajā situācijā vienīgais risinājums ir dialogs.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada 1.oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu, bet 27.oktobrī nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Oficiālā Madride ieviesa apgabalā tiešo pārvaldi un aizturēja vairākus neatkarības piekritēju līderus, kā arī izsludināja jaunas vēlēšanas. Tajās partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, ieguva 70 no reģionālā parlamenta 135 mandātiem.
Tomēr reģiona politiskā un teritoriālā nākotne aizvien ir neskaidra, jo Spānijas valdība un Eiropas Savienība atsakās atzīt Katalonijas pausto tiekšanos uz neatkarību. Turklāt Katalonijas separātistu partijas vienojās par reģiona līderi pārvēlēt Karlesu Pudždemonu, kurš joprojām no Spānijas varas iestādēm slēpjas Briselē.
