“Sašutums. Liels sašutums,” tā savas sajūtas par 6. janvāra grautiņiem ASV Kongresā raksturoja Floridas štatā dzīvojošā Māra Prāva.
Īsi pirms vēlēšanām Prāva kaismīgi aizstāvēja līdzšinējo ASV prezidentu Trampu. Arī tagad viņas viedoklis par prezidentu nav būtiski mainījies.
“Viņš varbūt ir arogants savā pieejā, bet viņš mēģināja piepildīt visu, ko viņš bija solījis. Un man jāsaka, ka es ļoti respektēju jebkuru cilvēku, kas to dara,” norādīja Prāva.
Līdzīgās domās ir arī citi Floridā mītošie latvieši – Ēriks un Agnese Feldmaņi. Tomēr Feldmaņu ģimene uzskata, ka Tramps nav mācējis aiziet ar godu.
“Viņš nemācēja apstāties īstajā brīdī. Ar visu to vēlēšanu korupciju. Labi, ja viņš tā domā, tad lai tiesas lemj. Bet viņš kaut kā to visu laiku... Es noguru no tā visa,” sacīja Agnese Feldmane.
Savukārt Ēriks Feldmanis pauda savu viedokli: “Vai es gribētu, lai Tramps būtu atpakaļ? Jā, es gribētu. Bet tajā pašā laikā tas, kā viņš rīkojās pāris pēdējos mēnešos... Tagad ir šaubas. Bet tu nevari ņemt prom to, ko viņš labu ir izdarījis Amerikai.”
Feldmanis uzskata, ka Tramps ir pats sev lielākais ienaidnieks un tādēļ viņa sasniegumus aizēnos grautiņi Kongresā. Arī Agnese piekrīt, ka Trampam būtu jāuzņemas daļa atbildības par protestētāju kūdīšanu.
„Ja prezidents to saka un es to klausos, tad, protams, man tas neko neizmainīs un es neiešu ielās un neiebrukšu kaut kur. Bet būs kaut kāda daļa cilvēku, kurus tas mentāli uzkurina un kuriem ir spēks. Viņi seko būtībā pasaules līderim. Un ja viņš saka “We will fight” (no angļu valodas: “Mēs cīnīsimies”), tad viņi to ņem ekstrēmajā līmenī,” skaidroja Feldmane.
Turpretī Prāva domā, ka Trampu nevar vainot par iebrukumu parlamentā, jo vārds “cīņa” var nozīmēt arī sava viedokļa paušanu. Viņai šīs nekārtības liekas aizdomīgas.
Prāva atzina: “Tu nekad nevari zināt. Viņi varbūt var uzvilkt Trampa cepuri, bet tikai ar nolūku, lai provocētu. Man ir grūti pateikt. Es tur neesmu bijusi. Bet vienmēr, kad ir bijuši Trampa “rallies” (no angļu valodas “mītiņi”), viņi visi ir bijuši ļoti miermīlīgi. Es zinu, ka cilvēki varbūt drusku bija sakūdīti un nelaimīgi, ka Tramps nav ievēlēts, bet tas kaut kā neliekas tipiski tam, kā konservatīvie uzvedas.”
Prāva pieder pie tiem republikāņiem, kuri šaubās par to, vai Baidens ir godīgi uzvarējis vēlēšanās: “Es vēl šodien jūtos, ka tās bija nozagtas.”
Arī Feldmanis uzskata, ka ne viss vēlēšanās ir bijis godīgi. Tomēr nevarot zināt, vai pārkāpumi ir bijuši tik lieli, lai tie varētu mainīt rezultātu.
KONTEKSTS:
Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.
Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Džo Baidens.
Iemesli protestiem meklējami novembra sākumā, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja demokrātu partijas virzītais Džo Baidens, kurš apsteidza līdzšinējo prezidentu Donaldu Trampu. Vairākos štatos, kur rezultāti bija strīdīgi, rezultāti tika pārskaitīti pat vairākkārtīgi. Taču rezultāts nav mainījies un elektoru kolēģija prezidenta amatā ir apstiprinājusi Džo Baidenu.
