Pie Hersonas esošā starptautiskā lidosta Čornobajivkā, kurā okupācijas laikā tika iznīcināts ievērojams skaits Krievijas tehnikas, kļuva pazīstama gan kā "Bermudu trijstūris", gan "nāves slazds" Krievijas armijai. Par veiksmīgiem Ukrainas armijas triecieniem liecināja arī satelīttattēli.
Internetā izplatījās karikatūras, kas raksturoja situāciju un Ukrainas gatavību sakaut un padzīt ienaidnieku. Vienā no karikatūrām attēlots krievu jātnieks pie krustcelēm, kur visi virzieni ved uz Čornobajivku jeb drošu nāvi. Citā – ka ar rotējošu vāku, kurā pazūd Krievijas tehnika un karavīri ar piebildi "1. sezona, 6. sērija". Vēl kādā attēlots Krievijas karavīrs, kurš atkal grasās kāpt uz Čornobajivkas grābekļa.
Šī lidosta kļuva par vienu no svarīgākajiem kara kaujas laukiem.
Krievijai tajā nostiprināties bija sarežģīti, kaut tika mēģināts atkal un atkal. Ukraiņiem izdevās iznīcināt Krievijas bruņutehniku, tur tikuši nogalināti arī divi Krievijas ģenerāļi.
Lidostā LTV tikās ar Hersonas rajona militārās administrācijas vadītāju Mihailo Linecki: "Tā ir leģendāra visā pasaulē. Jo ienaidnieks cieta kādus 30 triecienus no gaisa, triecienus no Ukrainas spēku puses. Graujoši triecieni okupantu loģistikas bāzei. Šeit tika iznīcināts desmitiem ienaidnieka tehnikas vienību, tostarp helikopteri, ar kuriem viņi no šejienes uzbruka Mikolajivai. Viņi mēģināja savām vajadzībām izmantot Ukrainas bruņoto spēku militāro bāzi. Taču katru reizi viņi saņēma triecienus. Tāpēc Čornobajivka kļuva leģendāra.
Viņi nekad nespēja šeit nostiprināties. Un šodien stāvam uz savas dzimtās zemes, bet viņi no šejienes aizbēga."
Kad Krievijas armija februāra beigās iegāja lidostas teritorijā, tā centās izveidot loģistikas centru – gan lidostas civilajā, gan militārās bāzes daļā, lai turpinātu uzbrukumu tālāk Mikolajivas un Odesas virzienā. Tagad tur ik uz soļa redzams tas, kas atlicis no Krievijas armijas bruņojuma.
Rajona administrācijas vadītājs skaidroja, ka triecieni tika vērsti konkrēti pret ienaidnieka pozīcijām lidostas teritorijā, taču karš ir karš, un spēcīgo sprādzienu viļņos cieta arī pati lidosta. Norādot, ka sprādzienos atlūzas lidojušas simtiem metru, viņš brīdināja, ka arī tagad tur jābūt piesardzīgiem – kaut teritorija pārbaudīta, militāras tehnikas un munīcijas atliekas joprojām ir lielā skaitā.
Turklāt desmit kilometrus no šejienes Dņepras upes otrs krasts joprojām okupēts. No turienes apgabalu regulāri apšauda, bīstamības zonā ir arī lidosta.
Joprojām redzamas Krievijas pozīciju un sadegušas tehnikas atliekas. Blakus laukā vēl redzams kravas auto ar burtu Z uz sāniem.
"Šeit bija simtiem šādu auto. Viņi zaga civilo tehniku. Bija daudz krievu militārās tehnikas, kas ieradās no Krimas. Bet 30 precīzi Ukrainas bruņoto spēku triecieni, un pārliecinoši lielākā daļa šī aprīkojuma tika iznīcināta. Bojāto tehniku viņi aizveda atpakaļ uz Krimas pussalu. Tagad šo aprīkojumu ņem Ukrainas armija. Ko var saremontēt un atjaunot, to nogādā Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Visu pārējo, kas galīgi iznīcināts, vēlāk pārkausēs metālā, no kura tostarp tiks atjaunota Hersonas starptautiskā lidosta," sacīja Lineckis.
Lidostas teritorijā arvien turpinās atmīnēšana. Tā pirms kara apkalpojusi vairāk nekā 150 tūkstošus pasažieru gadā un tika lepni dēvēta par Ukrainas dienvidu vārtiem. Administrācijas vadītājs atzina, ka priekšā liels darbs, lai visu atjaunotu, un uzreiz piebilda: "Bet mēs to spēsim. Esmu pārliecināts."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
