Pirmdien tiesas priekšā Parīzē stājās septiņi jauni vīrieši vecumā no 24 līdz 27 gadiem. Šī draugu grupa 2013.gada beigās dažus mēnešus ir pavadījusi Sīrijā, kur viņi bija devušies labprātīgi. Īsi pēc atgriešanās dzimtenē policija vīriešus ir arestējusi. Un tagad pret viņiem tiek izvirzītas apsūdzības terorisma apmācības saņemšanā.
Turklāt viens no apsūdzētajiem ir brālis teroristam Fuedam Mohamedam-Agadam, kurš piedalījās novembra uzbrukumos Parīzē. Kā zināms, tajos ir bojā gājuši 130 cilvēki un vēl vairāki simti tika ievainoti. Viņš bija vienīgais no sākotnējās grupas, kurš neatgriezās kopā ar pārējiem 2014.gada sākumā, bet gan aizkavējās Sīrijā ilgāk un atgriezās Francijā viens pats. Un jau vēlāk Mohameds-Agads bija starp tiem, kuri nogalināja 90 koncerta apmeklētājus “Bataclan” koncertzālē.
Fueda brālis Karims apgalvo, ka viņš nekad nav gribējies piedalīties teroristiskās akcijās. Viņš tiesā paziņoja, ka bija devies uz Sīriju ar vienu vienīgu mērķi – cīnīties pret Sīrijas prezidenta Bašara al-Asada režīmu. Tomēr Sīrijā viņš un vairums viņa draugu ir sapratuši, ka ir nokļuvuši islāma teroristu slazdā. Tādēļ jau 2014.gada sākumā viņi nolēma steigšus atgriezties savās mājās Francijā.
Tagad Karims Mohameds-Agads saka, ka radiniekus neizvēlas un viņš nemaz neesot līdzīgs savam brālim. Karims uzsver, ka atbildība par dalību 90 cilvēku nogalināšanā koncertzālē ir jāuzņemas tikai viņa nu jau mirušajam brālim.
Apsūdzēto advokāts Martins Pradels saka, ka jaunieši ir kļūdījušies, noticot islāma nemiernieku izplatītajai propagandai. Viņi bija domājuši, ka varēs būs kaut kur noderīgi, saka aizstāvis. Viņi vēlas parādīt, ka pastāv atšķirība starp cilvēkiem, kuri ir pavadījuši Sīrijā vien trīs mēnešus un atgriezušies pie pirmās izdevības, un tiem, kuri šajā konflikta zonā ir pavadījuši ilgāku laiku.
Tomēr Francijas prokuratūra ir pretējās domās un turpina uzturēt apsūdzību par piedalīšanos terorisma apmācībās. Par to var draudēt sods līdz pat 10 gadiem cietumā.
Šī tiesas prāva parāda jaunu tendenci ne tikai Francijā, bet arī Eiropā kopumā. Arvien vairāk Eiropas valstu pilsoņu atgriežas no Sīrijas vai Irākas.
Tiesībsargājošajām iestādēm ir aizdomas, ka viņi karojuši islāma nemiernieku pusē vai piedalījušies apmācībās par to, kā kļūt par teroristu. Tomēr skaidru pierādījumu tam nav. Līdz ar to notiesāt šādus cilvēkus ir diezgan sarežģīti. Un arī nebūt ne visi atgriežoties dzimtenē vēlas rīkot teroristiskos aktus. Bet šo cilvēku uzraudzība no specdienestu puses prasa pamatīgus resursus.
Lai risinātu šo problēmu, Francijā tiek runāts par īpašiem rehabilitācijas centriem, kuros varētu sūtīt šādus radikalizētus cilvēkus.
Tiek plānots, ka katrā Francijas reģionā būs vismaz viens šāds centrs.
