Lai gan Borisova partija ar 25% balsu ir lielākā partija šajās vēlēšanās, Borisova izredzes izveidot valdību tiek apšaubītas viņa reputācijas dēļ.
Galvenie politiskie pretinieki, pie varas esošā premjerministra Kirila Petkova vadītā partija “Turpinām pārmaiņas”, palikusi otrajā vietā ar 20% balsu.
Ekspertu ieskatā nestabilitātes periods Bulgārijā turpināsies.
Uzvarētājiem izveidot valdību un atrast koalīcijas partnerus būs grūti, jo citas partijas apsūdz konservatīvo līderi korupcijā.
Pret Borisovu pirms diviem gadiem notika plaši iedzīvotāju protesti, pārmetot viņa valdībai sakarus ar mafiju un korumpētību. Tāpēc iespējamie koalīcijas partneri no proeiropeiskām partijām ir piesardzīgi par iespēju sadarboties ar Borisovu.
Iepriekš Borisovam bija labas attiecības ar Kremli un Krievijas enerģētikas kompānijām, taču karš Ukrainā viņa retoriku ir mainījis.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs tiek uzskatīts par prokrievisku politiķi, tāpēc no Eiropas Savienības viedokļa ir ļoti svarīgi, kas būs Bulgārijas premjers un kāda izveidosies koalīcija.
Iespējamie koalīcijas partneri no proeiropeiskām partijām ir novilkuši sarkanās līnijas, paziņojot, ka nestrādās kopā ar Borisovu.
Bulgārijas politikas analītiķe Vesela Čerņeva spriež, ka iespējama divu veidu koalīcijas izveidošanās: pretkorupcijas koalīcija, kurā netiktu iekļauta GERB, vai arī centrisko partiju koalīcija ar GERB sastāvā, bet ne Borisovu kā partijas līderi.
Ja neizdosies izveidot nevienu no šiem koalīcijas modeļiem, iespējams, nāksies izsludināt vēl vienas – jau piektās – vēlēšanas divu gadu laikā.
Politiskais haoss nenāk par labu vēlētāju aktivitātei, kas šoreiz bijusi tikai 38%.
"Mūs ļoti satrauc vēlētāju aktivitātes samazināšanās. Tas ir spļāviens sejā visiem politiķiem, un ir pēdējais laiks saprast, ko Bulgārijas pilsoņi mums saka ar šo zemo vēlētāju aktivitāti," brīdina Bulgārijas Sociālistu partijas vadītāja Kornēlija Ninova.
Pēc ekspertu domām, ilgstošā politiskā nestabilitāte var apgrūtināt Bulgārijas nodomu 2024. gadā pievienoties eiro zonai.
KONTEKSTS:
Tās ir jau ceturtās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā pusotra gada laikā. Iepriekš ievēlētās partijas nav spējušas izveidot stabilu koalīciju, tādēļ prezidentam trīs reizes nācās atlaist parlamentu.
