Lielākā daļa no 150 vakcīnu kandidātiem tālāk par laboratorijām tā arī netiks, testi uz cilvēkiem ir sākti tikai ar nedaudzām. Un pašlaik vistālāk tikusi Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna.
"No tām, kas atrodas pētījumu klīniskajā fāzē, mums ir viena vakcīnas kandidāte no Oksfordas Universitātes "ChAdOx1", kuru jūs zināt no medijiem, kas pāriet uz trešo fāzi.
Bet mums ir piecas citas vakcīnas, kas tagad ir otrajā fāzē. Tikai tad, kad iegūsim šo klīnisko pētījumu rezultātus, mēs zināsim termiņus," pastāstīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Ana Marija Henao Restrepo.
Viena no cerīgākajām vakcīnām, ko Oksfordas Universitāte izstrādā sadarbībā ar zāļu lielražotāju "AstraZeneca", ir veidota, par pamatu ņemot novājinātu parastu apaukstēšanās izraisītāju - adenovīrusu no šimpanzēm, to ģenētiski izmainot. Šī vakcīna varētu būt pieejama jau oktobrī.
Tikmēr daudzi ir pārāk optimistiski, cerot ka vakcīna ļaus ekonomikai atgriezties atpakaļ ierastajā ritmā. Informācija, kas noplūdusi no Indijas valdības aģentūras, liecina, ka jau 15. augustā Indija varētu sākt vakcināciju pret Covid-19 ar jauno vakcīnu "Covaxin". Tas gan izsaucis Indijas un citu valstu zinātnieku sašutumu, norādot, ka divos mēnešos nav iespējams veikt adekvātus klīniskos testus. Tam nepieciešami vismaz 5 - 6 mēneši.
ASV galvenais infektologs Antonijs Fauči atzinis, ka ASV to, vai vakcīna ir efektīva un droša, zinās tikai vai nu šī gada beigās, vai nākamā gada sākumā. Vakcīnu ražošana gan sāksies jau agrāk – bet, ja šī konkrētā vakcīna neizrādīsies droša un efektīva, tad saražotais apjoms tiks iznīcināts.
"Ja lietas noritēs tā, kā šobrīd izskatās, kāds no šiem vakcīnu kandidātiem jūlija beigās uzsāks klīnisko pētījumu trešo fāzi efektivitātes noteikšanai.
Pārēji kandidāti sekos - viens augusta beigās, viens septembrī un viens oktobrī," pastāstīja Fauči.
Vakcīnu izstrāde prasa lielus līdzekļus. Eiropas Investīciju banka vakcīnu izstrādei piešķīrusi 316 miljonus eiro – atbalstīti 13 dažādi uzņēmumi, tai skaitā tikko arī Vācijas farmācijas uzņēmums "CureVac". Tam piešķirti 75 miljoni eiro. Profesors atzīst – ir ne tikai nauda, bet ir zuduši arī agrākie birokrātiskie šķēršļi.
"Pēkšņi visi strādā, cik ātri vien var. Īpaši uzņemšanas padomes, ētikas komitejas strādā ievērojami ātrāk nekā parasti. Agrāk mēs plānojām sagatavošanās darbus pirmajai fāzei līdz pat 6 mēnešiem, tagad tas notika pāris dienu laikā," norādīja Tībingenes Universitātes vakcīnu studiju vadītājs Pēters Kremsners.
Zinātnieki gan norāda, ka dažas no vakcīnām imunitāti varētu nodrošināt tikai uz gadu. Vienlaikus gan zinātnieki pašlaik arī uzskata, ka Covid-19 nemutē un nemainās tik bieži kā parastā gripa.
Efektīvas un drošās vakcīnas atrašana gan var izrādīties nepietiekama, lai apturētu Covid-19. Nesenā aptaujā noskaidrots, ka katrs sestais brits atteiksies no vakcīnas pret Covid-19, kad tā būs pieejama. Pētnieki to skaidro ar internetā un sociālajos medijos izvērstajām pretvakcinēšanās kampaņām.
