ĪSUMĀ:
- Pēc sprādzieniem Beirūtā 300 000 cilvēku palikuši bez pajumtes.
- Palīdzību Libānai piedāvājušas daudzas pasaules valstis.
- Tostarp Izraēla, kas tehniski vēl atrodas karā ar Libānu.
- Eiropas Savienība aktivizē savu civilās aizsardzības sistēmu.
- EK nosūtīs 100 ugunsdzēsējus cilvēku meklēšanai gruvešos.
- Operācijā pagaidām piedalās piecas bloka valstis.
- Latvijas valdība nākamnedēļ lems par palīdzības sniegšanu Libānai.
- Parādījušās ziņas par uzsprāgušās amonija nitrāta kravas izcelsmi.
- Krievijas mediji: krava konfiscēta uz Krievijas pilsonim piederoša kuģa.
- Tas pirms 6 gadiem ienācis Beirūtas ostā; krava konfiscēta saistībā ar pārkāpumiem.
- Pēc problēmām kravas īpašnieks pametis kuģi; krava pārkrauta noliktavā.
- Sākta izmeklēšana par nolaidību un drošas uzglabāšanas nenodrošināšanu.
- Beirūtas ostas amatpersonām piemērots mājas arests.
Bojā gājušo un bezvēsts pazudušo skaits mērāms simtos, ievainoto – tūkstošos. Šodien turpinājās upuru meklēšana sabrukušo ēku drupās. Dzīvu izdevās atrast 27 gadus veco Isamu Atu, kurš iesprostos gruvešos bija pavadījis vairāk nekā 16 stundas.
Slimnīcām, kas jau cīnās ar koronavīrusa infekciju, jaunu izaicinājumu radīja sprādzienos cietušo uzplūds. Centrā esošās slimnīcas cietušas pašas. Arī viena no pilsētās lielākajām, Svētā Jura slimnīca, pēc postījumiem šodien nestrādā. Tā atrodas viena kilometra attālumā no sprādziena.
"Postījumi ir visos piecos stāvos. Kopš pagājušās nakts evakuējām slimniekus lejā uz laukumu un sniedzām pirmo palīdzību. Daļu pārvietojām uz citām slimnīcām un klīnikām," stāstīja Svētā Jura slimnīcas ārsts Kamals Hadads.
Prātam neaptverams sprādziens! Tā situāciju Beirūtā komentējis kādreizējais Saeimas deputāts, ārsts Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), kurš dzimis Libānā. Viņa vecāki joprojām dzīvo Beirūtā, un tur atrodas arī daudzi viņa draugi un paziņas. Viņi nav nopietni cietuši. Abu Meri zināja stāstīt, ka pilsētas rajons, kur noticis sprādziens, ir ļoti apdzīvots. Tur ir arī ļoti dārgi dzīvokļi, dzīvo arī politiķi, un netālu atrodas vecpilsēta.
Libānas varasiestādes notikušo raksturo kā katastrofālu. Daudzas ēkas ir nopostītas, pilsētā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, šodien teica Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Apmeklējot postošās eksplozijas vietu, viņš nespēja savaldīt emocijas.
"Šeit izskatās kā Hirosimā vai Nagasaki. Es nekad neesmu redzējis tik milzīgus postījumus.
Šī ir nacionāla katastrofa. Šī ir Libānas katastrofa. Mēs nezinām, kā no tās izkļūsim. Mēs jau pirms sprādziena tik tikko spējām izdzīvot, un tagad mūs piemeklējusi šī nelaime. Bet mums jābūt stipriem, mums jāturas kopā," teica Beirūtas gubernators.
Ostā vispirms nogranda mazāks sprādziens, pēc tam sekoja vēl viena – spēcīgākā eksplozija, ko jebkad pieredzējusi pilsēta, kas pārdzīvojusi gan gadiem ilgušu pilsoņu karu, gan bruņotus konfliktus ar Libānas kaimiņvalsti Izraēlu, gan teroraktus un spridzināšanas. Triecienvilnis nodarījis postījumus vairāku kilometru rādiusā. Eksplozija bija sajūtama pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā. Kiprā cilvēki teica, ka nodomājuši, ka sākusies zemestrīce.
Varasiestādes šobrīd strādā pie tā, lai teju 300 000 cilvēku, kas palikuši bez pajumtes, sniegtu pārtiku, ūdeni un patvērumu.
Palīdzību Libānai, kas jau piedzīvo koronavīrusa krīzi, ekonomikas un politiskās problēmas, pēc postošās nelaimes piedāvājušas daudzas pasaules valstis. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un arī Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.
Izraēla, kas tehniski vēl atrodas karā ar Libānu, piedāvājusi tai humāno palīdzību.
No Francijas uz Libānu trešdien, 5. augustā, izlidoja lidmašīnas ar mobilo glābēju komandu, kas spējot sniegt palīdzību 500 cilvēkiem. Kravā arī tonnām medicīniskās palīdzības. Starp cietušajiem Beirūtas sprādzienā ir arī Francijas valstspiederīgie, vizītē Libānā ceturtdien, 6. augustā, ieradīsies prezidents Emanuēls Makrons.
"Esam nodrošināti ar medikamentiem, tehnisko aprīkojumu, lai varētu strādāt uz jumtiem, meklēt cietušos zem gruvešiem, viņus atbrīvot un sniegt pirmo palīdzību. Esam arī aprīkoti, lai strādātu autonomi. Jo ideja ir palīdzēt valstij un nelūgt atbalstu, tādēļ esam paši nodrošinājušies gan ar pārtiku, gan nakšņošanai āra apstākļos," stāstīja Francijas armijas pulkvedis Vincents Tisjē.
Arī Čehija trešdien uz Libānu nosūtīja glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem. Komandā brīvprātīgie no dažādu Čehijas pilsētu ugunsdzēsēju depo, arī inženieri. Komandā ir 37 cilvēki un pieci glābējsuņi.
"Čehijas komanda būs viena no pirmajām, kas ieradīsies Beirūtā. Tas parāda, ka mūsu komandas ir gatavas ātri reaģēt gan uz vietas Čehijā, gan ārvalstīs," paziņoja Čehijas iekšlietu ministrs Jans Hamāčeks.
Arī Polija uz Libānu sūta apmācītus glābējus un medicīniskās preces. Vienībā ar četriem glābējusuņiem vairāk nekā 50 cilvēki, komanda ir sagatavota nedēļu ilgam darbam Beirūtā.
Palīdzību nosūtījusi arī Irāna, ārstu vienību, lidmašīnas kravā ne tikai pārtika un zāles, bet arī lauka hospitālis. Apvienotie Arābu Emirāti paziņojuši par 30 tonnu medicīniskā aprīkojuma piegādāšanu Beirūtai.
Tikmēr ES aktivizē savu civilās aizsardzības sistēmu, lai koordinētu ārkārtas dienestu darbiniekus un ekipējumu 27 valstu blokā palīdzības sniegšanai Beirūtai.
Eiropas Komisija paziņoja, ka plāno steidzami nosūtīt vairāk nekā 100 ugunsdzēsēju ar automašīnām, suņiem un ekipējumu cilvēku meklēšanai gruvešos pilsētās. Operācijā pagaidām piedalās piecas bloka valstis.
Latvijas Ministru kabinets nākamajā nedēļā lems par palīdzības sniegšanu Libānai.
Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka sprādzienu izraisīja vairāk nekā 2 500 tonnu amonija nitrāta eksplozija. To parasti izmanto lauksaimniecībā kā mēslojumu, bet no tā var izgatavot arī spridzekļus. Lielais daudzums amonija nitrāta glabājās ostas noliktavā sešus gadus.
Trešdien, 5. augustā, parādījušās ziņas par uzsprāgušās amonija nitrāta kravas izcelsmi. Krievijas mediji vēsta, ka krava tikusi konfiscēta uz Krievijas pilsonim piederoša kuģa. Kuģis pirms sešiem gadiem ienācis Beirūtas ostā mehānisku problēmu dēļ, vēsta Libānas telekanāls. Beirūtas ostas inspektori aizturējuši kuģi sakarā ar rupjiem ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem, un vēlāk tā krava tika konfiscēta. Pēc problēmu rašanās īpašnieks faktiski pametis kuģi Beirūtā, un bīstamā krava no kuģa pārkrauta noliktavā, kur tā glabājusies gadiem ilgi.
Libānas premjers Hasans Diabs uzsvēris, ka "par katastrofu atbildīgās personas samaksās par notikušo".
Sākta izmeklēšana par nolaidību un drošas uzglabāšanas nenodrošināšanu.
Kamēr turpinās izmeklēšana par postošo sprādzienu ostas noliktavā, Beirūtas ostas amatpersonām piemērots mājas arests. Par to paziņojusi Libānas valdība.
Nav skaidrs, kas tieši izraisīja eksploziju. Vietējos medijos izskanēja spekulācijas, ka to varētu būt izraisījuši metināšanas darbi, lai aiztaisītu caurumu noliktavas sienā. ASV prezidents Donalds Tramps savukārt izteicies, ka viņam tas izskatās pēc “uzbrukuma”.
Beirūtas ostas izpostīšana ir smags trieciens Libānas ekonomikai. Tā ir valsts galvenie vārti ļoti daudzu preču importam. Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni četras piektdaļas no Libānas graudu krājumiem.
"Libānai šī osta ir galvenais tirdzniecības ceļš. Tas ir punkts, kurā mēs saņemam mūsu graudus, gāzi un naftu, mūsu medikamentus. Šī infrastruktūra ir pilnībā iznīcināta. Pašlaik mums vajadzīgs ikviens dolārs, kas ienāk Libānā," sacīja Levantes startēģisko jautājumu institūta direktors Sami Naders.
Pēc postošā sprādziena Beirūtā Libānā ir izsludinātas trīs dienu sēras.
Valsts prezidents Mišels Auns trešdien, 5. augustā, valdības sēdē lūdza klusuma brīdi, lai pieminētu upurus.
"Nav vārdu, lai aprakstītu katastrofu, kas vakar vakarā piemeklēja Beirūtu, to pārvēršot par sagrauto pilsētu. Tagad ir laiks sērot par mūsu mocekļiem, ievainotajiem un bezvēsts pazudušajiem. Šoks ir satriecis visu libāniešu tautu, kuru es šodien aicinu apvienoties un saliedēties," teica Auns.
Līdzjūtību Libānas iedzīvotājiem izteikušas arī Latvijas augstākās amatpersonas. Ārlietu ministrijas rīcībā patlaban nav ziņu par nelaimē cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem.
KONTEKSTS:
Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien. 4. augustā, nogranduši divi milzu sprādzieni, laupot vismaz 100 cilvēku dzīvību un ievainojot vairāk nekā 4000. Pilsētā ir ļoti lieli postījumi, ko vietējie pielīdzina vairākiem karadarbības gadiem. Slimnīcas netiek galā ar pacientu pieplūdumu, bet sprādzienā iznīcināti arī medikamentu un graudu krājumi, kas atradās ostas noliktavā. Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas
Visticamāk, sprādzienus varētu būt izraisījis amonija nitrāts. Vairāk nekā 2700 tonnu šīs ķīmiskās vielas vairākus gadus esot glabāts vienā no Beirūtas ostas noliktavām.
