Baltkrievijas prezidents varēs saglabāt savu krēslu
Baltkrievijas parlamenta vēlēšanās deputāta mandātu nav ieguvis neviens prezidenta Aleksandra Lukašenko opozīcijas partijas pārtsāvis. Visticamāk, Aleksandrs Lukašenko vēlēsies un varēs saglabāt prezidenta krēslu vēl nākamo sasaukumu. Viņš gan pats ir sacījis, ka neturēsies krampjaini pie krēsla, taču savas pozīcijas vēlētos saglabāt. Vēlēšanu novērotāji gan ir izteikušies, ka ir pieļauti daudzi pārkāpumi, taču, visticamāk, šis norādījums neko nemainīs. Lukašenko amatā jau ir kopš 1994. gada - tātad 25 gadus, un šajā laikā ir notikušas lielas politiskās viļņošanās - gan iesaldētas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), gan arī atmaigušas, jo Lukašenko šobrīd mēģina spēlēt divās frontēs, saglabājot labas attiecības gan ar Krieviju, gan ar ES.
Briselē tiksies NATO ārlietu ministri
Tuvojas NATO samits Lielbritānijā, kas ir gaidāms decembra sākumā (3. – 4. decembris), un NATO ārlietu ministri pārrunās tā norisi. Alianses dienas kārtībā ir daudz jautājumu – attiecības ar Krieviju, jaunas aizsardzības spējas, bet arī nākotne kā tāda, jo vēl nesen sabiedrību saviļņoja Francijas prezidenta Emanuela Makrona intervija izdevumam “The Economist”, kur viņš pauda, ka NATO ir piedzīvojusi ''smadzeņu nāvi''. Bet tā ir inervija, kuru daudzi ir interpretējuši dažādi, arī kā Makrona vēlmi piešķirt organizācijai lielāku enerģiju. Liels pārbaudījums NATO ir bijusi arī nesenā Turcijas iesaistīšanās konfliktā Sīrijā, jo daudzi steidzās vaicāt, kā īsti ir ar NATO vienotību.
Pompeo paziņojums satrauc palestīniešus
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo ir paziņojis, ka Baltais nams vairs neuzskatīs Izraēlas apmetņu veidošanu Rietumkrastā par nelegālu, un tas ir radījis bažas par jaunu situācijas saasinājumu Izraēlas un Palestīnas attiecībās.
ASV paziņojums, protams, ir radījis jaunu neapmierinātību Palestīnas pusē, bet atbalstu Izraēlai, kas ir aicinājusi pārējās valstis rīkoties tāpat. ASV arī teikušas, ka jebkurā gadījumā konflikts starp Izraēlu un Palestīnu ir diskutējams jautājums. Taču uztraukušās ir arī kaimiņvalstis, piemēram, Jordānija, sakot, ka tam būs sliktas sekas, ņemot vērā jau tā trauslos mēģinājumus panākt Tuvo Austrumu miera procesu.
