Itālija ir visvairāk koronavīrusa skartā zeme Eiropā
Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, Itālijā ir noteikta karantīna. Šai laikā tiks stingri ierobežota izbraukšana un iebraukšana karantīnas zonā bez nopietniem un steidzamiem iemesliem. Opozīcijas līderis Mateo Salvīni ir paziņojis, ka Eiropas Centrālajai bankai būtu jārīkojas nekavējoties, lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus.
Par koronavīrusu šonedēļ arī runās Eiropas Parlamentā, kur sesija no Strasbūras ir pārcelta uz Briseli
Eiropas Parlamenta (EP) sēde ir saīsināta, un tā notiks tikai rīt, jo ir bažas, ka tas varētu draudēt ar lielāku koronavīrusa izplatību. Eiropas Parlamenta prezidents Davids Sasolli pats ir no Itālijas, un parlaments ir vieta, kur saplūst cilvēki no dažādām valstīm. Deputāti izvērtēs Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšlikumus. Tā kā koronavīruss ir jau daudzu Eiropas Savienības valstu problēma, tad saprotams, ka tiek gaidīta arī palīdzība no Briseles. Šodien paredzēta ES līderu telekonference par to, kā cīnīties ar vīrusu, ļaujot valstīm palielināt budžeta izdevumus. Tas jau ir atļauts Itālijai.
Nīderlandē turpinās tiesa MH17 lietā.
Tiesa sākās vakar, 9. martā, un notiek pēc Nīderlandes likumiem. Tiesas kolēģijā būs pieci tiesneši - trīs pastāvīgie un divi vietnieki. Tiesas sēdes ieplānotas līdz 2021. gada marta beigām. Nīderlandes prokuratūra februārī izvirzīja apsūdzības četriem aizdomās turamajiem par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu un izsauca viņus uz izmeklēšanas procedūrām. Aizdomās turamie identificēti kā Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis un Oļegs Pulatovs un Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko, neviens uz tiesājamo sola nesēž.
Malaizijas pasažieru lidmašīna "Boeing 777" tika notriekta 2014.gadā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Aptuveni divas trešdaļas no bojāgājušajiem bija Nīderlandes pilsoņi.
Somijā atzīmēs 80. gadadienu kopš Ziemas kara noslēguma
Ziemas karš bija militārs konflikts, ko 1939. gada 30. novembrī iesāka Krievija cerībā iekarot un pakļaut daudzkārt mazāko Somiju. Krievijas vēlme iegūt Somiju bija aprēķins, lai Vācijai nebūtu pieejams tik labs uzbrukuma placdarms, un Krievija pamatoja savas pretenzijas ar to, ka Somijas lielhercogiste agrāk bijusi Krievijas impērijas sastāvā. Ziemas karš noslēdzās 13. martā. Karš norisa teju četrus mēnešus un ļoti bargos ziemas apstākļos. Somiem šis gadalaiks nebija šķērslis, bet Padomju armijai bija milzu grūtības gan ar ekipējuma apgādi, gan nepareizu aprīkojumu un apģērbu, gan ar pārvietošanos salā un sniegā. Somi prata gan maskēties, gan karot sarežģītajos apstākļos un galu galā piespieda PSRS padoties.
Lai gan 13. martā parakstītais miera līgums lika Somijai atteikties no vairākām teritorijām, tā tomēr saglabāja savu valstiskumu. Ziemas karu mēdz dēvēt par Somijas paraugstundu visai Eiropai, ko nozīmē saliedēta sabiedrība, patriotisms un cīņa uz “dzīvību un nāvi”. Par spīti skaitliskajam mazākumam somu karavīru zaudējumi, salīdzinot ar PSRS, bija būtiski mazāki. Somi zaudēja 26 665, bet PSRS – 87 506 cilvēkus. PSRS zaudējumus saista ar uzbrukuma taktikas kļūdām, proti, ka Krievija savus karavīrus sūtīja kara laukā bez žēlastības - kā tā saukto lielgabala gaļu.
