Sencovs saņem Saharova balvu
Oļegam Sencovam Saharova Eiropas Parlamenta demokrātijas balvu bija jāsaņem jau aizvadītajā gadā, taču viņš to var izdarīt tikai tagad. Balvu viņam piešķīra jau pērn, taču tā kā Sencovs joprojām atradās ieslodzījumā Krievijā, tad viņa vietā šo balvu saņēma māsīca Natālija Kaplāne. Tā nav pirmā reize, kad Eiropas Parlamenta piešķirto demokrātijas balvu saņem vai nu laureāta tuvinieks, vai arī krēsls, kurā būtu jāsēžas apbalvotajam, paliek tukšs.
Taču septembrī Oļegu Sencovu atbrīvoja no ieslodzījuma, un tagad uz Strasbūru viņš brauc pats, gan lai saņemtu balvu, gan uzrunātu Eiropas Parlamentu.
Krievijai sākot agresiju Ukrainā, 2014. gadā Sencovs aktīvi iestājās pret Krievijas īstenoto Krimas okupāciju, tika apcietināts, un Krievijas varas iestādes apsūdzēja viņu terorisma plānošanā pret prokrieviskajām Krimas organizācijām. 2015. gadā Sencovam tika piespriesti 20 gadi ieslodzījumā. Cietumā Sencovs pieteica bada streiku, pieprasot visu ukraiņu politieslodzīto atbrīvošanu no Krievijas cietumiem. 2018. gadā ieslodzījumā esošajam Sencovam piešķīra Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību.
Apstiprinās jauno Eiropas Komisijas sastāvu
Trešdien, 27. novembrī, Eiropas Parlaments balsos par jauno Eiropas Komisijas sastāvu jeb faktiski Eiropas Savienības Ministru kabinetu. Visticamāk, viss noritēs gludi, un jaunā komisija prezidentes Urzulas fon der Leienas vadībā varēs sākt darbu. Fon der Leiena būs pirmā sieviete, kas jebkad vadījusi Eiropas Komisiju. Latvijai komisijā būs augsts amats – Valdis Dombrovskis būs izpildviceprezidents – otrais cilvēks uzreiz aiz priekšsēdētājas, un viņa joma būs ekonomika. Un tas nozīmē, ka viņam būs liela ietekme.
Šī komisija tapa visai vētraini, jo noklausīšanās procesā tika izgāzta ietekmīgās Francijas komisāra kandidāte, bet divus – Rumānijas un Ungārijas - kandidātus nepielaida pie noklausīšanās. Noklausīšanās laikā dominēja politisko grupu cīņas un nepatika pret atsevišķām valstīm.
Šim sastāvam būs daudz nopietnu uzdevumu, jo globāli dzīve paliek arvien sarežģītāka – klimata izmaiņas, joprojām migrācija, Eiropas ekonomiskā izaugsme, īpaši zaļā ekonomika, sociālā joma un daudz kas cits. Dombrovskim, kā iepriekš norādījuši eksperti, galvenā cīņa būs pret ekonomisko lejupslīdi.
Makrons tiksies ar Stoltenbergu
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš iepriekš kritizējis NATO, ka tā piedzīvo ''smadzeņu nāvi'', Parīzē tiekas ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs dosies vizītē uz Franciju pie prezidenta Emanuela Makrona pirms nākamnedēļ Lonodnā gaidāmā samita. Un, kā raksta mediji, viņam ir jātiek skaidrībā par to, ko Makrons bija domājis ar saviem asajiem izteikumiem par aliansi, kas izraisīja daudzu valstu, arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles sašutumu.
“Vislabāk ir apsēsties un izdiskutēt,” Stoltenbergs sacīja vēl nedēļas sākumā. Un NATO ģenerālsekretārs šajā ziņā ir ļoti diplomātisks un prasmīgs sarunvedis. Makrons savos izteikumos bija kritizējis ASV un NATO sadarbību un koordināciju, domājot neseno Turcijas un kurdu konfliktu uz Sīrijas zemes, pēc tam kad ASV nolēma aiziet no kurdu pārvaldītajām Sīrijas teritorijām.
