Terēza Meja tomēr aiziet
Pēc ilgstošiem pūliņiem panākt, lai parlaments apstiprina vienošanos ar Eiropas Savienību par „Brexit”, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja šonedēļ atkāpsies no amata. Tas notiks piektdien, 7. jūnijā.
Mejai tas bija personiski sāpīgs lēmums, un to labi varēja redzēt viņas paziņojumā aizvadītajā nedēļā, kad Meja tikko valdīja asaras, sakot, ka ir godprātīgi kalpojusi valstij, ko no sirds mīl.
Taču jau tagad sākušies jaunā premjerministra meklējumi, un interese par šo amatu ir liela. Par vienu no reālākajiem pretendentiem uz Lielbritānijas valdības vadītāja vietu uzskata bijušo ārlietu ministru Borisu Džonsonu, kurš ir arī „Brexit” atbalstītājs. Viņu kā lielisku premjeru nosaucis arī ASV prezidents Donalds Tramps.
Visticamāk, jauno Lielbritānijas līderi izraudzīsies toriji, jo šobrīd nav runa par ārkārtas vēlēšanām, un, ja tiešām par premjerministru kļūst Boriss Džonsons, tad „Brexit” līnija, visticamāk, tiks noturēta. Un to arī parāda nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās “Brexit” tēva” Naidžela Farāža partija guva vislielākos panākumus.
Bet šie procesi arvien vairāk šķeļ britu sabiedrību, jo, kā ziņo raidorganizācija BBC, milzu ātrumā ir pieaudzis to britu skaits, kuri ir pieprasījuši Īrijas pilsonību, kas liecina, ka cilvēki grib palikt Eiropas Savienībā.
Trampa vizīte Lielbritānijā
ASV prezidents Donalds Tramps ierodas vizītē Lielbritānijā, kur viņš tiksies gan ar Anglijas karalieni Elizabeti, gan arī ar Terēzu Meju, kura ir vēl amatā. Tramps iepriekš ir izteicies, ka jūt līdzi Terēzai Mejai, ka viņa ir laba un ļoti stipra sieviete un ka ir smagi strādājusi.
Tramps Lielbritānijā būs trīs dienas, un to laikā atzīmēs arī 75. gadskārtu kopš sabiedroto izcelšanās Normandijā Otrā pasaules kara laikā, ko pazīst arī kā „D-dienu”. Karaspēku vidū bija arī amerikāņu karavīri. Ar šo operāciju sāka iebrukumu Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā.
Šī būs vizīte, kurai rūpīgi līdzi sekos gan mediji, gan diplomāti, jo Trampa un Lielbritānijas attiecības patlaban ir „interesantas”. Vēl pirms došanās uz Londonu ASV prezidents ir izteicies, ka Lielbritānijai nevajadzētu maksāt atlikušo summu Eiropas Savienībai, pirms tā aiziet, un arī paudis viedokli, ka sarunās par izstāšanos no ES būtu jāpiedalās arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās Lielbritānijā uzvarējušās „Brexit” partijas līderim Naidželam Farāžam. "Viņš ir ļoti gudrs cilvēks", kas "var ļoti daudz ko piedāvāt”.
Britu mediji daudz runā arī par to, vai Trampam izdosies ievērot visus karaļnama ceremoniālos nosacījumus un neaizskriet karalienei pa priekšu, kā tas reiz jau ir gadījies.
Te jāatgādina, ka britu karaļnamā ir ieprecējusies ASV pilsone – prinča Harija sieva Megana, kurai ar Trampu ir ļoti dažādi uzskati klimata aizsardzības jomā.
Lielbritānijai un ASV ir arī atšķirīgas nostājas vairākos ārpolitiskos procesos, piemēram, par Irānas kodolīgumu, ko Tramps neatzīst un ir gatavs vērst sankcijas pret britiem, ja tie sadarbosies ar Irānu.
ASV ir arī neapmierinātas, ka Lielbritānija gatavojas atļaut Ķīnai piedalīties 5G sistēmas izveidošanā Apvienotajā Karalistē. Baltais nams bažījās, ka tādējādi Ķīna var tikt pie slepeniem datiem, un ir piedraudējis sniegt mazāk informācijas Karalistei.
ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi
ASV vēlas runāt, mēs turēsim durvis atvērtas, ja cīnīties – mēs cīnīsimies līdz galam, tā par tarifu strīdu ar ASV ir izteicies Ķīnas aizsardzības ministrs Veis Fenge, jo visa Ķīnas valdība ir iesaistījusies strīdā ar Vašingtonu, kas ir noteikusi augstus importa tarifus precēm no Ķīnas, lai aizsargātu ASV tirgu.
Spriedze aug augumā, jo mēneša nogalē ir G20 samits Japānā, kur visi cer, ka abas valstis tomēr tiksies. Tramps ir izteicis šādu vēlmi, bet Ķīnas puse vēl nav apstiprinājusi.
Ķīna ir publiskojusi arī dokumentu, kurā ir argumentēts, kādēļ Ķīna nav vainojama kara iemeslos un ka valdība arī neiesaistās ārvalstu investīciju bloķēšanā, kas ir vēl viens ASV pārmetums.
