Maskavā protesti pirms vēlēšanām
Arī aizvadītās nedēļas nogalē Maskavā bija protesti, bet mediji ziņo, ka tajos piedalījās krietni mazāks dalībnieku skaits – zem tūkstoša. Nekas joprojām nav mainījies – neatkarīgos kandidātus nav ļauts reģistrēt, un izskatās, ka viņi vēlēšanās nevarēs piedalīties. Jautājums, kā izvērtīsies vēlēšanu diena. Iespējams, atkal būs lieli protesti.
Tas, kas lasāms arī starptautiskajos medijos, ir, ka pēdējās nedēļās tomēr cīņas gars cilvēkos jūtami ir placis, jo daudzi ir arestēti, draud cietumsodi. Kā sacīja viens no demonstrantiem – ja viņus apturēs tagad, tad gan vairs nav cerību. Daudzi norāda, ka šie ir protesti kopumā pret Putina varu un ka tie dzen ķīli viņa kuģī, taču varas iestāžu pretspars joprojām ir ļoti sīvs un neļaujas atkusnim.
Maskavas domē patlaban ar 45 deputātu vietām dominē "Vienotā Krievija". Un, kā norāda analītiķi, lai arī tai nav lielas varas, tomēr tā nosaka vispārējo politisko tendenci valstī. Maskavas izvēlei seko reģioni.
Lielbritānijā parlaments atsāk darbu
Vairāki nozīmīgi notikumi gaidāmi Lielbritānijā – tur pēc vasaras brīvdienām darbu atsāk parlaments, un viens no pirmajiem darbiem, ko deputāti ir paredzējuši, ir mesties uzbrukumā premjerministram Borisam Džonsonam, pirms iestājas viņa noteiktās parlamenta piecu nedēļu piespiedu brīvdienas nolūkā panākt "Brexit".
Šī būs ļoti interesanta nedēļa britu parlamentā. Opozīcija ir nolēmusi darīt visu, lai šajā īsajā laikā pirms piespiedu brīvdienām "izbīdītu" likumu, kas aizliedz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Premjers Džonsons uzstāsies parlamentā, un ir gaidāmas ļoti asas debates. Viņš ir arī draudējis izmest no toriju partijas tos, kuri iestāsies pret bezvienošanās "Brexit".
ASV viceprezidenta vizītes
Lielbritānijā šonedēļ ierodas arī ASV viceprezidents Maiks Penss, lai runātu par “Brexit". Šis ir viens no jautājumiem – kā pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES veidosies šo divu līdz šim ļoti cieši saistīto zemju attiecības.
Zināms, ka Pensa nodoms ir Lielbritānijā pārrunāt abu pušu saikņu stiprināšanu. Lielbritānija Savienotajām Valstīm vēsturiski ir ļoti būtisks partneris un ciešākais tilts saziņai ar ES primāri valodas dēļ. Un paredzams, ka abas puses pārrunās arī Irānas kodollīgumu, kā arī bažas par to, ka Ķīna G5 sistēmas aizsegā nostiprina savu ietekmi Eiropā. Penss otrdien, 3. septembrī, ir Īrijā.
ASV viceprezidents dosies arī uz Islandi, lai uzsvērtu salu valsts stratēģisko nozīmi. Taču šo vizīti apklāj skandāla ēna, jo ar Pensu netiksies Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira. Viņa paziņojusi, ka tā vietā viņa dosies uz arodbiedrību konferenci Zviedrijā. Politikas vērotāji atzinuši, ka tas ir bezprecedenta gadījums.
Zviedrijas pilsētā Malmē norisināsies Ziemeļvalstu Arodbiedrību padomes gada sanāksme, kur Islandes premjerministrei paredzēts teikt svarīgu runu, ko viņa gatavojusi jau mēnešiem.
"ASV viceprezidenta vizīte, kuru organizēja Ārlietu ministrija, ir bijusi ļoti nenoteikta precīzu datumu ziņā, tāpēc bija ļoti grūti tai pielāgoties," tā Islandes premjerministre teikusi medijiem. Taču viņa arī uzsvēra, ka šī netikšanās ar Pensu nenozīmē noraidošu attieksmi pret Donalda Trampa administrāciju.
Gaidāms, ka Penss savā vizītē apspriedīs Islandes stratēģisko nozīmīgumu Arktikā, NATO centienus pretoties Krievijas ietekmei šajā reģionā un 50 miljonu eiro vērtās militārās investīcijas.
