Merkele bez Annegrētas Krampas-Karrenbaueres – kurš būs nākamais Vācijas kanclers?
Skandāls Tīringenes landtāgā, kur tika apstiprināts reģiona premjerministrs ar galēji labējās un eiroskeptiskās partijas “Alternatīva Vācijai” atbalstu, pielicis punktu kristīgo demokrātu partijas vadītājas Annegrētas Krampas-Karrenbaueres plāniem kļūt par nākamo kancleri pēc 2021. gada vēlēšanām. Sarunās bieži saukta iniciāļos par AKK, viņa tā arī nav spējusi nodrošināt gludu varas pēctecības procesu partijas iekšienē, un tagad kristīgajiem demokrātiem būs jāizvēlas vēlreiz – vai partijas vadībā likt citu Angelas Merkeles favorītu, vai atšķirīgākas (un konservatīvākas) politikas piekritēju. Pastāv bažas, vai šajā procesā iekšpolitiski aizņemtajai Vācijai atliks pietiekami daudz laika, lai pilnvērtīgi iesaistītos Eiropas Savienības līdera lomā jaunajā realitātē pēc Lielbritānijas aiziešanas.
Nāves gadījumu skaits no jaunā koronavīrusa pārsniedz 1000
Pasaules Veselības organizācija sasaukusi sanāksmi Ženēvā, lai izvērtētu progresu, kas sasniegts cīņā ar jaunā koronavīrusa izplatību. Veselības nozares eksperti apkopos informāciju par drošības pasākumiem un darbu pie vakcīnas izstrādes.
Tas notiek laikā, kad nāves gadījumu skaits Ķīnā no bīstamā vīrusa pārsniedzis 1000. Uz to reaģējot, Ķīnas Komunistiskās partijas līderi atstādinājuši no amata līdz šim augstākā ranga amatpersonas, kas tiek vainotas nepietiekami aktīvā cīņā ar vīrusa izplatību.
Tomēr vīrusa politiskās un ekonomiskās sekas liek uzdot jautājumu, vai tas negatīvi neietekmēs arī pašus augstākos varas ešelonus laikā, kad izplatās dažādas baumas par vēl lielāku vīrusa upuru skaitu un tā izplešanās teritoriju.
“Mazāk-rietumnieciskums” kā jaunā pasaules politikas realitāte
Nedēļas nogalē Vācijas pilsētā Minhenē sākas ikgadējā drošības konference, kur pulcējas pasaules valstu politiskie un viedokļu līderi, lai spriestu par lielākajiem globālajiem izaicinājumiem. Konferences ziņojumā drošības politikas pazinēji ievieš jaunu terminu - “mazāk-rietumnieciskums” (“Westlessness”), ar to domājot līdzšinējā Rietumu attīstības modeļa norietu gan pašos Rietumos, pieaugot populisma un nacionālisma popularitātei, gan arī globāli, kur tādas lielvalstis kā Ķīna rāda alternatīvu ekonomiskās un politiskās attīstības ceļu, bet citas attīstības valstis arvien vairāk sliecas uz autoritārismu.
Konference ir arī vieta, kur analizēta globālās lielvaras ASV ārpolitika, bet īpaši interesants viesis šogad varētu būt Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš arvien aktīvāk runā par Eiropas Savienības institucionālo atbildību nevien ekonomikas, bet arī drošības jautājumos. Viņš arī aktualizējis jautājumu par Eiropas Savienības atturēšanas spējām, ņemot vērā, ka pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES Francija paliek kā bloka vienīgā valsts ar kodolieročiem.
