Vardarbīgā ekstrēmisma problēma ASV ir sena, taču tieši pēdējos gados, it sevišķi pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas, atmosfēra ir saasinājusies. Skaļš modinātāja zvans bija arī 6. janvārī notikušais iebrukums ASV parlamenta ēkā Kapitolijā, kad likumdevējiem nācās steigšus pamest sēžu zāli un parlamentā vairākas stundas saimniekoja iebrucēju pūlis.
Vientuļie vilki
Tagad ierosināts būtiski pastiprināt drošības pasākumus ap ASV likumdevēju namu. Vairāk policistu, jauna ātrās reaģēšanas vienība, vēl lielāka iebarikādēšanās aiz barjerām. Tās ir dažas no drošības ekspertu rekomendācijām, kas iesniegtas Kongresam. Paralēli tam Kapitolijā atjaunotas Nacionālās gvardes patruļas un paveras drūma nākotnes aina, ka 6. janvāra ielaušanās Kapitolijā varētu veicināt arī citu simboliski svarīgu ASV institūciju vizuālu militarizāciju.
Bet kāda veida organizācijas rada draudus ASV demokrātijai? Kādreizējais pretterorisma operāciju speciālists, Midlberijas starptautisko studiju institūta profesors Džeisons Bleizekis tās iedala trīs kategorijās.
Pirmā ir neonacistu grupējumi un baltās rases pārākuma sludinātāji. Tādas organizācijas kā “Atomwaffen Division” jeb “Kodolieroču divīzija”, kas līdz ar rasistiskiem uzbrukumiem plānoja arī uzbrukt ASV elektrotīklam pēc vēlēšanām. Neonacistu vidū ir arī tā sauktie “vientuļie vilki” – vienpatņi kā Roberts Bauerss, kurš 2018. gadā Pitsburgas sinagogā nošāva 11 ebrejus.
“Ja skatījāties videoklipus no 6. janvāra iebrukuma Kapitolijā, tur bija cilvēks džemperī ar Aušvicas koncentrācijas nometnes uzrakstu. Skaidrs, ka viņš bija neonacists. Tas ir ļoti bīstami. Pēdējos gados lielākie pašmāju terorisma gadījumi ASV bijuši saistīti ar baltās rases pārākuma sludinātājiem.”
Lepnie puiši
Pie potenciāli bīstamiem grupējumiem profesors Bleizekis pieskaita arī tādas kustības kā “Proud Boys” jeb “Lepnie puiši”, kas arvien biežāk redzēti dažādos politiskos mītiņos un savās rindās uzņem cilvēkus ar šādiem uzskatiem.
Otrā veida grupējums ir tā sauktā “Boogaloo” kustība, kas gatavojas otrā ASV Pilsoņu kara sākumam. “Viņi ir gatavi ar ieročiem rokās stāties pretī jebkurai valdībai, it īpaši demokrātiem. Šajā kustībā ir arī tādas organizācijas kā “Zvēresta turētāji” un “trīsprocentnieki”. Viņi savās rindās aktīvi iesaista policistus un karavīrus. Viņi uzskata, ka ASV valdība kļūst arvien tirāniskāka,” stāsta Bleizekis. Šo grupējumu biedri fanātiski atbalsta ASV konstitūcijas otro labojumu, kas garantē katra ASV pilsoņa tiesības nēsāt šaujamieroci. “Viņi ļoti raizējas, ka valdība varētu viņiem atņemt ieročus.”
Ļoti labi bruņoti un trenēti
Trešā veida kustība ir sazvērestības teoriju fani. Pēdējā laikā īpaši redzami zem Q burta simbolikas jeb “QAnon”. Šajās organizācijās saskatāmas izteiktas kulta pazīmes.
“Donalds Tramps šiem cilvēkiem ir kā mesiānisks glābējs, uz viņu raugās teju vai ar reliģisku pielūgsmi. Un viņi ir ļoti satraukti par Trampa aiziešanu no politiskās skatuves, jo viņi uzskata, ka tādā gadījumā valdošā elite turpinās seksuāli izmantot bērnus un aptraipīt ASV konstitūciju.”
Kā uzskata profesors, visi šie atzari ir savā veidā bīstami, taču bīstamākie ir valdības pretinieki, kas ir vislabāk bruņoti un ar lielākajiem pagrīdes tīkliem esošajās spēka struktūrās. Kopumā paramilitāro grupējumu skaits ASV varētu būt mērāms simtos, bet to dalībnieki – tūkstošos. Šo grupējumu radītās briesmas labi raksturo pērn izjauktais mēģinājums nolaupīt Mičiganas štata gubernatori, demokrātu līderi Gretenu Vitmeri. Šis plāns atklāja plašu pagrīdes tīklu.
“Viņi ir kā piemērs draudiem, kas eksistē ASV un ir atšķirīgi no tā, kas notiek Eiropā. Šo grupējumu biedri ir ļoti labi bruņoti un ļoti labi trenēti. ASV ir ļoti vienkārši iegūt ieroci, savukārt Eiropā – ļoti grūti,” norāda profesors Bleizekis.
Trampa laikā "iznāca no meža"
Mūsdienās ekstrēmistu grupējumi savas ietekmes palielināšanai izmanto ne tikai šaujamieročus, bet arī sociālos tīklus, kas nereti ir vēl spēcīgāks ierocis.
“Sociālie mediji ir kalpojuši kā katalizators ekstrēmistu koordinācijai un plānošanai. Ilgu laiku sociālo mediju uzņēmumi ļāva viņiem darboties bez jebkādas uzraudzības,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Amerikas universitātes Vašingtonā profesors, galēji labējo grupējumu komunikācijas pētnieks Kurts Bredoks.
“Tas, ko redzējām 6. janvārī, parādīja, ka šie indivīdi izmantoja sociālo tīklu platformas, īpaši “Facebook”, lai koordinētu savu rīcību. Tomēr arī “Facebook” šajos notikumos nebija galvenā problēma un tā nebūs galvenā problēma arī turpmāk. Izskatās, ka lielākā problēma būs šifrētās lietotnes, kur cilvēki var sarunāties bez jebkādas uzraudzības, piemēram, “Telegram”.”
Bredoks spriež, ka augsts ekstrēmisma draudu līmenis ASV saglabājas jau kopš 2000.gadu pirmās desmitgades vidus. “Redzējām paramilitāro grupējumu skaita pieaugumu, kad 2008. gadā tika ievēlēts pirmais melnādainais ASV prezidents Baraks Obama. Kad pie varas nāca Donalds Tramps, šie grupējumi, tā teikt, “iznāca no meža” un vairāk tika pieņemti, jo Baltajā namā bija kāds, kas runāja to pašu, ko viņi. Un tagad ar Baidena administrāciju tie nekur nepazudīs. Taču par laimi gan tagadējā valdība, gan nacionālās drošības institūcijas, vismaz tie, kuri ir vistuvāk šim jautājumam, jau kādu laiku izprot šos draudus. Tikai tagad viņi var arī skaļi pateikt – šie draudi nāk no galēji labējiem.”
Labējo ekstrēmistu ir vairāk
Tagadējās valdības pretinieki iebilst, ka labējo spēku aktivizēšanās bija kā reakcija uz “Black Lives Matter” (“Melnādaino dzīvēm ir nozīme”) kustības protestiem un galēji kreiso aktīvistu sarīkotiem grautiņiem tādās pilsētās kā Sietla un Portlenda.
“To bieži piemin galēji labējie, jums pilnīga taisnība. Taču šādos gadījumos, kad tiek salīdzināti galēji labējie ar galēji kreisajiem, norādot, ka viņi ir līdzvērtīgi, es saku – paskatieties datos! Ja raugāmies uz arestiem un pēdējo 10 gadu laikā veiktiem uzbrukumiem, ko sarīkojuši galēji labējie ekstrēmisti un teroristi – šādu uzbrukumu ir krietni vairāk nekā to, ko redzam no galēji kreisajiem. Dati rāda: kopš pie varas nāca Tramps, galēji labējo sarīkoto uzbrukumu bijis divas vai trīs reizes vairāk nekā galēji kreiso. Cilvēku, kuri pievienojas šiem grupējumiem un tiek raksturoti kā ekstrēmisti, bijis četras vai piecas reizes vairāk. Tā kā galēji labējo un galēji kreiso samērs nav pat tuvu, lai gan galēji labējie veic šo salīdzinājumu, lai attaisnotu to, ko viņi dara.”
