Mariupole – pilsēta, kas kļuvusi par Krievijas karaspēka nežēlības simbolu. Iznīcinātas dzīvojamās ēkas, slimnīcas, kultūras iestādes. Ielās guļoši nedzīvi ķermeņi un izmisuši cilvēki, kas slēpjas no ienaidnieka lodēm un uzlidojumiem. Tie ir fakti, par kuriem pasaule zina, jo šīs skaudrās vēstures lappuses liecības pēdējās nedēļās uzņēma divi "Associated Press" žurnālisti, kas bija vienīgie pilsētā palikušie starptautisko mediju pārstāvji.

Mstislavs Černovs un Jevgeņijs Maloļetka. Abi ukraiņu izcelsmes žurnālisti pieredzēja visu Mariupolē notiekošo un to dokumentēja – kā pirmajās kara dienās bēgļu gaitās devās vairāki simti tūkstoši. Kā sākās pastāvīga pilsētas bombardēšana, iznīcinot infrastruktūru, atņemot cilvēkiem pieeju tekošam ūdenim, elektrībai, siltumam, kā arī komunikācijām. Kā žurnālisti skaidroja, bombardēšana panāca divus efektus – pirmkārt, paniku un izmisumu. Otrkārt, nesodāmības iespējamību, jo teorētiski ārpus pilsētas nevajadzēja nokļūt nevienai liecībai par tur notiekošo.

Bet tieši tāpēc žurnālisti uzņēmās risku un palika, cik ilgi vien iespējams, lai ziņotu pasaulei par to, kas notiek Mariupolē.

Publikācijā, kas lasāma "Associated Press", žurnālisti apraksta, kā meklējuši vēl palikušos ģeneratorus, lai uzlādētu kameras, kā atraduši vietas, kur pilsētā vēl ir pieejams signāls.

Maskavai žurnālistu darbs nepalika nepamanīts, un pret "Associated Press" tika uzsākta  dezinformācijas kampaņa, dēvējot uzņemtos kadrus par viltotiem. Piemēram, ar sievieti, kas tika nesta ārā no sabombardētās slimnīcas un pāris dienas vēlāk nomira. Vairākkārt abi reportieri bija tuvu nāvei – gan tiešā nozīmē, pieredzot to, kā apkārt nogalina civiliedzīvotājus, gan pašiem slēpjoties no Kremļa sūtītā karaspēka nežēlības.

15. martā, zinot, ka viņiem draud briesmas, žurnālistus speciāli uzmeklēja Ukrainas spēki. Viņus iesēdināja automašīnā, kur bija kāda ģimene ar bērniem, kas pievienojās garai automašīnu rindai, kas evakuējās prom no Mariupoles.

Neviens nezināja, vai izdosies izbēgt, – pa ceļam bija dzirdamas apšaudes un sprādzieni, vajadzēja izbraukt caur 15 Krievijas spēku kontrolpunktiem.

Žurnālisti ir vieni no tiem pāris tūkstošiem laimīgo, kurus izdevies evakuēt pēdējo desmit dienu laikā. Tagad visu safilmēto materiālu kā vēstures un pastrādāto noziegumu liecību vēl gadiem varēs analizēt.

Bet, tā kā Mariupolē vairs nav palicis neviens žurnālists, arvien nav zināms to cilvēkus liktenis, kuri atradās pēdējās dienās sabombardētajā teātrī, mākslas skolā, kā arī pašreizējo postījumu un kara noziegumu apmērs.